Tik maz bijis saules šogad, tomēr Pūpolsvētdienas gaisma izlija pār mums devīgi, kā atlīdzinot par skopo, pelēko laiku. Pat mākoņi atkāpās pamalē kā pūkaini pūpoli.
Mūsu minūtes, stundas un dienas krājas lielajā smilšu pulkstenī, grauds pie grauda, taču mums katram paredzētais laiks arvien paliek nezināms un neatminēts. Tikai tad, kad kādam līdzās atnākusi klusākā no dienām un klusākā no nedēļām, aizdomājamies par vēl kādas, aizpasaulīgas esības dimensijām. Kur aiziet mūsu mīļie un tuvie, kas vada un sargā viņus, kad mūsu laicīgās iespējas beidzas? Un mēs atkal klauvējam pie savas dvēseles un pie dievnama durvīm cerībā, ka tās atvērsies un dos atbildi mūsu sāpēm un neziņai…
Lai Klusās nedēļas pārdomas mums ikvienam nes sirdsmieru un apskaidrību! Lai Lieldienas ir augšāmcelšanās brīnuma un prieka apstarotas! Kāds ir izpircis mūsu grēkus, un tas ir jaunas dienas, jaunas dzīvības, jauna pavasara sākums. Lai spējam priecāties par laiku, kas mums dots, un dzīvi, kā lielāko brīnumu, kas mums dāvināts.
SARMĪTE GAUSIŅA-ELKSNE
Brīnums
«Kā satikt Dievu?»
Jautāju sīkai,
Necilai sēklai plaukstā,
Dzīvu domu kas nes.
No tās kādai pasaulei dzimt,
Kādai zieda dvēselei mazai,
Kādam ozola mūžam.
Sēkla – brīnums,
Kas stāsta par Radītāju.
«Kā atrast Dievu?»
Es jautāju kokam,
Salā mirušam, aukstam.
Ziemā aizmigt un dusēt
Līdz augšāmcelšanās rītam.
Pacelt ziedošas rokas
Saulei pretī un šalkot,
Un slavēt Viņu – Radītāju.
Cilvēks kā puķe
Cilvēks ir kā puķe.
Steidzas uzdīgt un plaukt
Pasaules raibajā pļavā
Starp miljoniem dzīvju –
Vienreizējs.
Cilvēks ir kā puķe.
Trausls asniņš uz gaismu
Savu galvu ceļ.
Starp miljoniem dzīvju –
Sargājams.
Cilvēks – krāšņākā puķe
Jaunības plaukumā savā.
Steidzas priecēt un plaukt
Pretī dzīvei kā saulei
Mīlēdams.
Cilvēks ir kā puķe.
Steidzas ziedēt un augļus nest,
Bet nesaudzē vēji un salnas.
Kad vēja pūsma to skar,
Lēni novīst un zūd.
GINA VIEGLIŅA-VALLIETE
Dievs, Kungs, es lūdzu…
Dievs, Kungs, es lūdzu, lai Tu nāc,
Lai cilvēks veldzi gūst un sirdi,
Kur ļaudis iet, pie Tevis nāk,
Ar mīlestību visus pildi.
Tavs Dieva nams ir patvērums,
Kur dziesmu skaņas paceļ Garu,
Un atgūt ticību patiesi,
Ar Tevi kopā ejot varu.
***
Saulīt tecēj tecēdama,
Vēl joprojām bāri dzied,
Migla kāpj no purva ārā,
Saules sudrabs eglēs riet.
Mēness stari tumsu glāsta,
Rīta gaisma lēnām svīst,
Pamests bērns pa baltu ceļu
Atkal skumjš un vientuļš klīst.
Īsas naktis, garas dienas,
Ceļu visādu ir daudz,
«Māmiņ, manu mīļo māmiņ!»
maza bērna mute sauc.
Lokās ceļi, lokas dzīve,
Bāris viegli lokās līdz,
Tec, saulīte, pagaid mani,
Bērns kā lapa vējā trīc.
Mirklis
Dieva sūtīts katrs mirklis,
Dvēselisku gaismu dod,
Tikai katram gaišo mirkli
Savā ceļā jāatrod.
Tikai katram saules staros
Rudzu puķe jānoplūc,
Lai var vieglāk ievilkt elpu
Ceļā, kas patiešām grūts.
Nogurums kā migla izgaist,
Dieva glāsts kad pāri slīd,
Saules mīlestība, maigums
Bērzu zaros viegli krīt.
MĀRĪTE ČORNAJA
***
Es biju kā ceriņš baltais
Rītausmā blāvā,
Kaut sirds krūtī dega,
Acis kautrīgi slēpu.
Un tad jau ziedēju
Kā sarkana roze
Ar mīlas kvēli
Un ērkšķiem asiem.
Visskaidrākais laiks
Bij kā ābelei raženai
Ar saldu dvesmu
Un apziņu jau, kas esmu.
Bet tagad kā ieva
Vējā ziedus ātri kaisu,
Atmiņu kamolu raisu
Un zinu, ka dzīvot bij vērts.
DAGNIJA GASŪNA
***
Sarmas pilns zars
Māj man logā
Un baidās saules.
Es arī mazlietiņ –
Sarma tik skaista!
***
Šī pasaule
Ir mīlestība.
Caur pacietības
Logu raugos
Un vēl joprojām
Mīlēt mācos
Šo zemi,
Dieva svētīto…
***
Tumsa sēž uz plakstiem
un lūgšanu skaita
aizgājušajai dienai
pateicībā Dievam
par gaismu.
***
Es nemaz neizbijos –
Eņģelis bij tepat blakus.
Debesis vārījās,
koki vaidēja sāpēs.
Mierpilns Eņģeļa spārns
uz mana pleca…
ANITA VELMUNSKA
***
Ar ziedu zīmuli delnā
Es pavasarim vēstuli rakstu,
Zaļajā klajumā lieku vizbuļu burtus,
Zvaigžņotas frāzes,
Ievziedu komatus un
Pureņu domuzīmes,
Nedaudz apmulsušus punktus.
Bet vējš kā dzēšgumija
Aizpūš skanīgus vārdus,
Kas ierakstīti pieneņu sniegā,
Kas izskan dziesmā,
Plaukst zīmulis delnā man,
Un ir silti, jo dvēsele skan.
***
Vēl vakar es sniegā sēju leduspuķes,
Cerot, ka ziemas baltumā ziedēs tās
Un sidraba lietiņš, kas no debesīm līst,
Mirdzošām lāstekām tās aplaistīs.
Es skatos, kā leduspuķes no lāsēm dīgst,
Kā stiklotā rūtī tās plaukst un līkst
Un autiņos ietīts kā cālēns mazs
Manā pilsētā jau pavasara gads.
No logiem izgaist ledus rozes,
Tās izkūst, smejot ziedu asarām
Un vēlot laimes pavasarim,
Tik ļoti gribu pielikt sirdi klāt.
VALIJA REINICĀNE
Baltie mīlestības eņģeļi
Saules prieka pielieta šī
Neparastā diena
Baltie mīlestības eņģeļi
Savu dvēseli dzied
Lai mīlestības sveces
Spožāk deg
Un mīlestības baltā dejā
Dejo priekā visa pasaule
Kurā baltie eņģeļi
Mīlestības uzvaru dzied
Haikas
Latvija maza
Jūra liela un dziļa
Ticība stipra
Strauts un okeāns
Cilvēks un Dievs
Mūža Noslēpums
Cilvēks nobijās
Dievs pasmaidīja
Mīlestības Krusts
Zaudējot Dievu
Svešinieki kļūstam sev
Iznīcību radām
KAIVA KRŪZE
***
Man arī pieder
Mirdzošā zelta saule
Un brīnišķā pasaule,
Pat uzausta zirnekļa siena
Un katra saulaina diena.
Pieder man rasas pilieni sīki,
Kas skar manas basās kājas,
Ka negribas iet pat mājās.
Ziemā man piederēs sniegpārslu bari,
Varēšu ar viņām karot,
Raust tās no deguna nost
Un pasauli skaistāku post.
***
Saulīte smaida
un kutina vaigus,
apmīļo mūs
un sasilda maigi.
Stari mirgo un laistās,
un kopā tie saistās.
Gaisma pār
mūsu galvām laistās,
un iededzas sirdī
mazītiņa gaisma,
un apgaismoti un apmīļoti
mēs esam,
viens otram
kad gaismu nesam,
lai silti un gaiši
ir katru dienu
un gaisma nepamet –
nevienu.
INĀRA DRUVA
Smaidīgais dzejolis
Smejies, pat ja smiekli nenāk,
Uzsmaidi, kaut skumīgs prāts,
Un, kā ļaudis teica senāk, –
Sazaļos pat slotas kāts.
Puķei uzsmaidi, tā ziedēs,
Kokam uzsmaidi, tas plauks,
Ābols ātrāk sēklas briedēs,
Ātrāk sazaļos pliks lauks.
Silti smaidi maizes rikai,
Siltas mutes ēdīs to,
Maigi smaidi sviesta pikai,
Lai to visi izgaršo.
Mīļi uzsmaidiet viens otram,
Smaidi dzīves savieno,
Bēdu negludumus notrauc,
Katram vajag tieši to.
ANDRIS LUDVIGS
Pavasaris nāk
Katru dienu
Laika maiņa nāk.
Pūpolu aitiņas
Plaukt jau sāk.
Pirmie gājputni
Šurpu jau trauc.
Vēl ne labprāt
Viņi dziedāt sāk.
Katru dienu
Laika maiņa nāk.
Dienas siltums
Gājputnus vilina.
Marts kliedē
Ziemas sarmu.
Pavasaris priecīgs
Plaukstošiem
Ziedpulksteņiem
Klusi nāk…
AIGA CERIŅA
Novēlējums
Lai eņģelis atnāk
Tev sapņos
Un noskūpsta
Tevi maigi,
Jo sargās viņš tevi
Šai naktī,
Lai laimīgs
Tu mostos no rīta.
AINA MEDNE
***
Es esmu tai miglā,
Kas ceļas un veļas
Pār visu,
Kas vieno un šķir.
Šai mežā,
Kur stirniņa
Iznāk uz ceļa,
Kur elpojošs
Viss, kas ir.
Pagaidām tā ir vīzija,
Lapas vēl jāpāršķir.
Uz vasaru
Vai uzticies
Vēl sniegpārslām,
Kas nebeidz
Smalki krist,
Un rāmi
Smaidi vakaram,
Kas pavēl
Gaismai dzist?
Rīt saule
Glāstīs lāsteku,
Un rāmi
Smaržos gaiss.
Caur asaru
Uz vasaru
Būs ceļš
Vistaisnākais.
