Kad pēc Somijas pievienošanās Eiropas Savienībai samazinājās lauku saimniecību skaits, fermeri bija spiesti meklēt citu peļņas avotu.
Kad pēc Somijas pievienošanās Eiropas Savienībai samazinājās lauku saimniecību skaits, fermeri bija spiesti meklēt citu peļņas avotu. Kā viens no šādiem alternatīviem saimniekošanas veidiem Somijā ir attīstījies lauku tūrisms.
Atpūšas arī bargā ziemā
Farmas apkaimē šī nav vienīgā atpūtas vieta. Tomēr tās saimnieks Markus Kallo, kurš ar atpūtas biznesu sāka nodarboties neilgi pirms Somijas iestāšanās Eiropas Savienībā, par klientu trūkumu nesūdzas. Uz Farmu atpūsties brauc gan individuāli ceļotāji, gan ģimenes, gan darba kolektīvi. Bieži Farmas jaukumus baudot arī ārzemnieki.
Vasarā saimnieks visiem piedāvā vizināties pa upi, makšķerēt zivis, bet ziemā – vizināties ar sniega motocikliem. Tā kā ziemas Somijā ir visai bargas (kad apmeklēju Farmu, termometra dzīvsudraba stabiņš bija noslīdējis zem -28 grādiem pēc Celsija), atpūtnieki tiek ieģērbti siltos kombinezonos.
Zivju makšķerēšanai – licence
25 kilometrus no Farmas augšup pa upi atrodas celulozes rūpnīca.
«Astoņdesmitajos gados, kad vēl darbojās vecās attīrīšanas iekārtas, ūdens bija tā piesārņots, ka no upes pazuda zivis. Kad gribēja veco rūpnīcu vietā celt jaunu celulozes un papīra rūpniecības gigantu, daudzi protestēja, jo domāja, ka tas vēl vairāk piesārņos dabu. Tomēr notika pretējais – tagad upe ir attīrījusies, atgriezušās zivis. Šī ir viena no labākajām foreļu makšķerēšanas vietām,» ne bez lepnuma bilda saimnieks. «Turklāt foreles, kā zināms, nedzīvo piesārņotos ūdeņos.»
Kā stāstīja M. Kallo, šeit ir septiņu sugu zivis. Licence zivju makšķerēšanai maksā aptuveni 15 latu. Uz vienu diennakti tiek izsniegtas ne vairāk kā 12 licences. Ja esi trīspadsmitais, todien jāiz- tiek bez makšķerēšanas priekiem.
Gadā Farmā viesojas 1500 makšķernieku, izvelkot kopā aptuveni 2000 kilogramu zivju. Dienā drīkst noķert tikai trīs zivis. Ja palaimējas izvilkt vairāk, pārējās esot jālaiž atpakaļ. Šādus ierobežojumus neparedz Somijas likumdošana, tā ir saimnieka vēlme, ko viesi ievēro.
Cienā ar ziemeļbriežu gaļu
Restorāns ir iekārtots kādreizējā lopu kūtī. Vēl pirms pāris gadiem šeit mitinājās lopi. Par to, ka šī ēka kādreiz bijusi kūts, atgādina tikai vietām redzamās akmens sienas. Viss pārējais ir kā senā, omulīgā dzīvojamā mājā – uguns pavardā, sniegbalti galdauti, uz palodzēm ziedošas vijolītes. Ciemiņus saimnieks cienā ar žāvētu ziemeļbriežu gaļu, lasi, ērkšķogu kūku.
