Baušķeniekiem Andrai un Jānim Katkevičiem šogad aprit pieci gadi, kopš viņi ir precējušies. «Nekur nebijām ceļojuši, tāpēc nolēmām, ka šo jubileju atzīmēsim īpaši, un septiņas vasaras dienas pavadījām Tunisijā,» atklāj Andra.
Baušķeniekiem Andrai un Jānim Katkevičiem šogad aprit pieci gadi, kopš viņi ir precējušies. “Nekur nebijām ceļojuši, tāpēc nolēmām, ka šo jubileju atzīmēsim īpaši, un septiņas vasaras dienas pavadījām Tunisijā,” atklāj Andra.
Eksotika un viesmīlība
Andra atzīst, ka uz dienvidu valstīm Latvijas iedzīvotāji ieraduši ceļot ziemā, lai izjustu saules siltumu, kad pie mums tā trūkst. Taču Andra strādā skolā, un viņai nav iespējams mācību gada vidū ņemt atvaļinājumu.
“Esmu vasaras cilvēks, karstums mani nenogurdina, turklāt, gatavojoties ceļojumam, izlasīju internetā, ka visaugstākā gaisa temperatūra Tunisijā ir jūlijā, bet mēs braucām jūnijā. Mani šī zeme vilināja ar to, ka tā ir tāda Austrumu pasaka ar Āfrikas eksotiku un arābu viesmīlību. Vēl līdz 1956. gadam Tunisija bija viena no Francijas kolonijām, un tas ir jūtams kultūrā, valodās, tradīcijās un cilvēkos.”
Katkeviču ģimene apmetusies viesnīcā Vidusjūras krastā, ar savu pludmali, bet ārpus pilsētas. Taksometri tur nav dārgi un, aizbraucot uz netālajām pilsētām Monastiru un Sūsu, pie latviskas pelēcīguma un zaļuma pieradušās acis priecējušas koši baltzilas celtnes.
Drīkst strādāt
Andra īpaši ieinteresēti vērojusi vietējās sievietes. Ielās redzami galēji pretstati – būtnes, kas no galvas līdz kājām ietītas apģērbā, un mūsdienīgas dāmas modernos apģērbos. Acīmredzot tas atkarīgs no situācijas ģimenē.
“Man līdzās bija vīrs, tāpēc nejutu ielu tirgotāju uzmācību, par ko esmu dzirdējusi sūdzamies citus ceļotājus. Taču viena uz pilsētu laikam neriskētu doties,” atzīst Andra.
Viņa pamanījusi, ka ar automašīnām tur vairumā visi brauc pārgalvīgi, taču sievieti pie stūres policisti aizturēt nedrīkstot, stāstījis vietējais gids. Atšķirībā no tā, kas dzirdēts par Ēģipti, Tunisijā vienkāršās kārtas sievietes drīkst strādāt ārpus mājas apkalpojošā jomā. Kūrortos strādājošie ir gatavi iztapt ceļotāju vēlmēm, tāpēc nav brīnums, ja apkalpotāji iemācījušies arī dažus latviešu valodas vārdus. Restorānos piedāvā arī eiropiešu ēdienus.
Izbauda kolorītu
Valsts iedzīvotāju dzīves līmenī ir krasi pretstati, lielākā daļa tunisiešu dzīvo ļoti vienkārši, algas nav lielas, bet viņi arī pēc tās nedzenas, strādājot vairākos darbos, kā tas ir mūsu zemē, novērojusi Andra. Pilsētā var redzēt greznas automašīnas līdzās ratiem, kuros iejūgts ēzelītis, blakus lepnai villai ir nožēlojama būdiņa, bet pie tās – satelīta antena. Siltajā klimatā nav vajadzības pēc silta apģērba, pamatīgāka mājokļa, gadalaiku maiņa nav krasa.
Andra stāsta: “Viņi kaut kā citādāk izbauda laiku, un varbūt to no dienvidniekiem mazliet varam mācīties. Arī mēs ar Jāni uz šo jauko zemi devāmies tiešām atpūsties, nevis rikšot pa muzejiem, veikaliem un braukt ekskursijās. Ļāvāmies mazliet paslinkot. Šim nolūkam Tunisija ir kā radīta.”
Viesnīcā Jānis nejauši uzzinājis, ka puisis, kurš vadījis diskotēku un spēlējis mūziku vingrošanai, ir students no Daugavpils. Pavasarī atbraucis atpūsties un nolēmis palikt atļautos sešus mēnešus. Bagātību nesapelnīšot, toties iepazīšot vietējo kolorītu, viņš stāstījis.
Brauciena un ekskursiju laikā sastapti daudzi citu valstu tūristi un sarunās uzzināts, ka par cenu, kādu Latvijas tūristiem piedāvā par nedēļu Tunisijā, no Vācijas vai Zviedrijas atceļojušie tur var dzīvot divtik ilgu laiku. Par to, protams, žēl, saka Andra.
Īpašie gardumi
Ceļojumu uz Tunisiju Andra un Jānis plānoja kopā ar vīra māsas ģimeni. Lai būtu brīvi no rūpēm, abi pāri vienojās par apmešanos viesnīcā, kura par piedāvāto samaksu piedāvāja pilnu servisu un trīs ēdienreizes. Vietējos krodziņos var iedzert buhu – dateļšņabi –, ko vietējie gan tikpat kā nelieto, jo to neļauj islāma ticība, un pīpēt ūdenspīpi ar aromātisko tabaku. Vietējo maltīšu gatavošanā ļoti daudz izmanto tomātus, olīvas, saldos un stipros piparus, ķiplokus. No augļiem īpašs gardums ir dateles.
“Tieši Tunisijā, pati sev par pārsteigumu, sapratu, ka esmu konservatīva. Ar dienvidnieku garšvielām sagatavotā putnu un liellopa gaļa, neiespējami saldie deserti, augļi it kā bija garšīgi. Tomēr, tikusi mājās, atzinu, ka ēdiens, pie kā esmu pieradusi, patīk labāk. Šī bija arī pirmā reize, kad septiņas dienas neredzēju dēliņu Rūdi un ļoti pēc viņa ilgojos,” stāsta Andra. Ar ceļojumu viņa ir apmierināta, bet nedomā, ka uz Tunisiju gribēsies braukt vēlreiz. Vairāk vilina Grieķija ar senās kultūras un vēstures bagātībām.
***
Uzziņai
– Tunisija atrodas Āfrikas ziemeļu daļā, starp Gibraltāra šaurumu un Suecas kanālu, Vidusjūras krastā. Robežojas ar Alžīriju un Lībiju.
– Platība: 163 610 km², iedzīvotāju skaits: 9,92 miljoni. Netālu no galvaspilsētas Tunisas ir senās Kartāgas drupas.
– Lielākās pilsētas: Hammameta – iespaidīgākais, dārgākais kūrorts pie Vidusjūras; Sūsa – liela, mūsdienīga pilsēta, kuras muzejs iekārtots 9. gadsimtā celtā tornī, pilsēta ir senāka par Kartāgu. Turpat netālu Sahāras tuksnesis.
– Oficiālā ir arābu valoda, var sazināties arī franču un angļu valodā.
(No interneta)
