Kuram skolotājam radās ideja? Šķiet – direktorei Irēnai Kalniņai. Plānojot, kur braukt ekskursijā Skolotāju dienā, vienprātīgi nolēmām – uz Dobeles Kristīgo skolu.
Kuram skolotājam radās ideja? Šķiet – direktorei Irēnai Kalniņai. Plānojot, kur braukt ekskursijā Skolotāju dienā, vienprātīgi nolēmām – uz Dobeles Kristīgo skolu. Šie kolēģi jau sen mūs aicināja un ļoti gribējās palūkoties, kā strādā Zemgalē otra kristīgā mācību iestāde.
Ekskursijā braucām ar divām mašīnām – «busiņu» un direktores golfiņu. Nākas secināt, ka mūsu skolotāju kolektīvs ir paplašinājies.
Dobeles Kristīgā skola pastāv desmit gadu. Tā izvietota krietni lielākā ēkā nekā mūsējā, tur kādreiz bijis bērnudārzs. Skolā mācās 260 bērnu, un tā ir vienīgā pamatizglītības iestāde pilsētā, kurā ir trīs vidusskolas.
Tikām sagaidīti ar meiteņu kora koncertu. Tas ieguvis pirmo vietu rajonā. Vērojām kristīgās mācības stundas 2. un 7. klasē. Vienā no tām stundu vadīja mūzikas skolotāja, un tās noslēgumā 9. klases audzēkne mums mācīja ebreju deju.
Ar pārējiem pedagogiem tikāmies skolas kapelā. Tā ir paliela telpa, kā radīta savam uzdevumam – ticības apliecinājumam. Sarunās secinājām, ka problēmas mums vienādas. Arī Dobelē, gluži kā Bauskā, kristīgās skolas bērnus citi vēlas redzēt kā eņģelīšus, kuriem svešas palaidnības. Tāpat kā mēs, dobelnieki norūpējušies par skolēnu skaita samazināšanos, trūkst naudas jaunu kabinetu iekārtošanai. Protams, prieks, ka kolēģiem telpas ir plašākas, izdevies iekārtot modernu datorklasi. Jauki ir apzināties, – tepat netālu ir sastopami domubiedri, kuriem var visu vaicāt, zinot, ka sapratīs. Mēs darām vienu, ļoti vajadzīgu darbu – nesam Dieva vārdu pasaulē.
Bauskas pilsētas Kristīgās pamatskolas pedagogi
