Bauskas 1. vidusskolas 10. klašu audzēkņi projektu nedēļā gatavoja materiālus par Eiropas Savienību. Mācību pārzine Malda Ignatjeva skaidro, ka janvāra beigās notikušās nodarbības ir tikai pirmais, sagatavošanās posms.
Bauskas 1. vidusskolas 10. klašu audzēkņi projektu nedēļā gatavoja materiālus par Eiropas Savienību. Mācību pārzine Malda Ignatjeva skaidro, ka janvāra beigās notikušās nodarbības ir tikai pirmais, sagatavošanās posms.
Projektu vidusskolēni beigs realizēt maijā, Eiropas nedēļai veltīto pasākumu laikā. Paredzams, ka jauniešu grupiņas būs sagatavojušas skaidrojošo materiālu, kuru varēs prezentēt citu klašu audzēkņiem.
“Tomēr, lai kaut ko varētu stāstīt citiem, pašam par šo lietu jābūt ļoti vispusīgām zināšanām. Tāpēc Eiropas nedēļai, kas notiks maijā, mēs sākam gatavoties jau tagad,” stāsta M. Ignatjeva.
Pie Bauskas vidusskolēniem viesos bija ieradušies Eiropas Savienības informācijas aģentūras pārstāvji. Viņi vadīja teorētiskās nodarbības un izskaidroja ES institūciju darbību, stāstīja, kur atrast ziņas par dažādām ES organizācijām. Savukārt mācību iestādes mazajā zālē vidusskolēni apguva atraktīvu un vienlaikus izzinošu spēli par ES dalībvalstīm.
Pēc nodarbībām vairāki jaunieši atzina, ka tās bijušas interesantas, iegūtā informācija noderēs projekta darba tālākai izstrādāšanai. Spēlē par ES dalībvalstīm varēja lieliski pārbaudīt ģeogrāfijas, arī vēstures un politikas zināšanas.
Jaunieši pauda arī savu viedokli par Eiropas Savienību. “Kopš dzīvojam Eiropas Savienībā, vairāk esmu izjutis slikto nekā labo. Ceļošanas brīvība ir laba lieta, tomēr ļoti daudziem no tiem, kas dzīvo te, Latvijā, dzīve kļuvusi grūtāka. Iestājoties ES, cilvēki bija cerējuši uz ko vairāk,” tā spriež 10.b klases audzēknis Edvards Reinis. Viņš arī atzīstas, ka jauniešu interese par ES, tās institūcijām un to darbību nav īpaši liela. Savukārt, raugoties nākotnē, jauneklis uzskata, ka daudz vairāk jādomā, kā Latvijai saglabāt savu identitāti, latviskumu, nepazust lielajā pasaulē. E. Reinis ir pārliecināts, ka latvieši var daudz ko dot ES, jo mums ir izcili sportisti, mākslinieki, arī zinātnieki.
Viņa klases biedre Iluta Liepa domā, ka laba lieta ir subsīdijas, ko no Eiropas Savienības saņem mūsu zemnieki. Lai arī šajā jomā ir daudz problēmu, tomēr ES maksātie pabalsti daudziem zemniekiem ļāvuši uzbūvēt jaunas fermas, iegādāties tehniku.
Līdzīgi kā Edvards, arī Iluta atzīst, ka jauniešu interese par ES dažādām iestādēm, to darbību nav īpaši liela. “Mums katram ir savas nodarbības, intereses, kurām veltām brīvo laiku. Tāpēc vākt materiālus un pētīt, kā strādā ES institūcijas, mums neatliek laika,” atzīstas Iluta Liepa.
