Skaistkalnietis Kaspars Kozilaitis pagājušo nedēļu noslēdza dzimtajā ciemā Vecumnieku novadā, brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandā sacenšoties par Arnolda Sipenieka kausu.
– Manas darbdienas paiet Saldus profesionālajā vidusskolā, kur mācos par ugunsdzēsēju-glābēju. Laiks pilnībā sadalīts mācībām un treniņiem, lai uzturētu formu. Skolā apgūstam tehniku, mašīnas, dažādus paņēmienus, taktiku, kā rīkoties avārijas situācijās. Pagājušajā nedēļā īpaši strādājām ar hidraulisko griezēju, ko izmanto tad, ja avārijas laikā kāds cilvēks iespiests mašīnā. Skolā nav pati modernākā tehnika, bet diezgan laba, lai izprastu darbības pamatus. Apgūstam parastos priekšmetus, jāapmeklē svaru zāle un fiziskie treniņi. Dienas laikā ir tikai kāda stunda brīva, jo pēc rīta mācībām ir praktiskas nodarbības un treniņi, pēc tiem atkal vakara mācības. Mums kā topošajiem glābējiem jāievēro stingrs režīms un reglaments, citām nodarbēm neatliek daudz laika.
Brīvdienas parasti pavadu mājās Skaistkalnē, kur vienmēr kādi darbiņi padarāmi. Piedalos Skaistkalnes ugunsdzēsēju pasākumos, viņi man ir savējie, kas atbalsta un uzslavē.
Šogad skola jāpabeidz. Esmu sācis praksi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas 3. daļā. Pēc izlaiduma gribētu tur strādāt, jo Rīgā ir vairāk izsaukumu un var gūt lielāku pieredzi. Mans mērķis ir iegūt dienesta pakāpi un kļūt par īstu glābēju.
Profesiju izvēlējos pēc 9. klases pabeigšanas Skaistkalnes vidusskolā. Mans tēvs ir ugunsdzēsējs, kopš bērnības esmu braukājis viņam līdzi, tāpēc ilgi nebija jādomā. Tētis gan mēģināja atrunāt, bet man šī profesija liekas pievilcīga. Gribu palīdzēt cilvēkiem, glābt viņus no nelaimes. Dzīvību vēl nevienam neesmu izglābis, bet ir izdevies palīdzēt kritiskās situācijās. Tas dod lielu gandarījumu.
