Pilsētas 1. vidusskolas četras 11. klases audzēknes kopā ar vācu valodas skolotājām Silviju Dubulti un Anitu Borintu martā iepazina jauniešu dzīvi Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā.
Pilsētas 1. vidusskolas četras 11. klases audzēknes kopā ar vācu valodas skolotājām Silviju Dubulti un Anitu Borintu martā iepazina jauniešu dzīvi Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā. Skola ir iesaistījusies Eiropas Savienības (ES) programmas “Comenius” projektā “Jaunieši ES – vienādi vai atšķirīgi?”, informē Silvija Dubulte.
Slovēnija ir viena no projekta četrām partnervalstīm. Ļubļanas pilsētas Bežigradas ģimnāzijas jaunieši 2006. gadā viesojās 1. vidusskolā un dzīvoja baušķenieku ģimenēs. Atbildes vizītē uz dienvidu zemi šogad devās Pārsla Jankovska, Marta Brazovska, Alīda Balode un Ieva Baranova. Iespaidos ar “Bauskas Dzīvi” dalās Pārsla un Marta.
Izzina redakcijas darbu
“Viens no mūsu uzdevumiem Ļubļanā bija gūt priekšstatu par bērnu žurnālu “Cicido” un “Ciciban” redakcijas darbu. Atklājām, ka izdevumi ir ļoti saturīgi un vērsti uz bērnu attīstību. Nevienā žurnālā nebija publicētas reklāmas vai popzvaigžņu attēli, bet ļoti interesanti uzdevumi, zīmējumi un teksti lasītājiem no sešu līdz 12 gadu vecumam. Atšķirībā no Latvijas izdevumiem, žurnāli pārsteidza ar radošu pieeju un iespēju izpausties arī skolēniem. Visjaunākais pastāvīgais autors ir 14 gadu vecs zēns, kura ilustrācijas regulāri publicē “Ciciban”. Mēs visas vācu valodu kā otro svešvalodu apgūstam kopš 7. klases. Žurnāla redaktore ar mums sarunājās gan vāciski, gan angliski. Dažreiz jūtu, ka angļu valodā man ir lielāks vārdu krājums, bet ir patīkami apzināties, ka varu sazināties arī vāciski.
Redakcijā mums uzdāvināja vairākus bērnu žurnālus, ko Bežigradas ģimnāzijā vēlāk analizējām un salīdzinājām ar mūsu izdevumiem. Tāpat rīkojās arī sadarbības partneri no Igaunijas un Polijas. Nodarbību noslēgumā katras valsts pārstāvji veidoja tematam veltītu plakātu,” ar projekta aktivitātēm iepazīstina Pārsla Jankovska.
Šķiet nopietnāki
Bežigradas ģimnāzija ir prestiža skola, kurā mācās arī ārvalstu diplomātu bērni. Izglītības iestāde iekārtota vienkārši un funkcionāli. Marta Brazovska pamanījusi dažas atšķirības: “Slovēnijas skolu klases ir parastas auditorijas, nevis speciāli izveidoti mācību priekšmetu kabineti kā 1. vidusskolā. Pie izglītības iestādes atrodas skaista un plaša atpūtas zona. Mūs sajūsmināja bibliotēkas lasītava ar šūpuļkrēsliem. Telpās visu laiku skan mūzika, ko piedāvā skolas dīdžeji, taču tā ir klusināta un nevienu netraucē. Slovēnijas skolās nav virtuves un siltu pusdienu. Garajā starpbrīdī katrai klasei tiek atnestas sviestmaizes un sulas. Jaunieši ir ļoti draudzīgi un atvērti, turklāt mēs ievērojām, ka viņi daudz nopietnāk izturas pret mācībām nekā Latvijas skolēni. Slovēņu dzīve acīmredzami ir pārticīgāka un sakārtotāka nekā mūsējā, cilvēki šķita mierīgi un harmoniski.”
Jaunietes atzīst, ka dzīvošana ģimenēs bagātinājusi priekšstatus par valsti, tās kultūru un tradīcijām. Pārsla nokļuvusi savas audžuģimenes viesībās, kur tikusi iepazīstināta ar visiem ciemiņiem, atbildējusi uz daudziem jautājumiem un izjutusi sirsnīgu attieksmi. Slovēņu mājās Bauskas skolnieces cienātas ar nacionālajiem ēdieniem, aicinātas kopīgi apmeklēt kinoteātrus un kafejnīcas.
Mazina barjeras
Liela daļa Slovēnijas iedzīvotāju pārvalda vācu valodu, kam iemesls ir Austrijas robežas tuvums. Pārsla un Marta ir skaidri sapratušas, ka spēj nodibināt kontaktus ar jebkuru cilvēku, jo divu svešvalodu pārvaldīšana ir veiksmīgas komunikācijas pamats. Abas jaunietes pozitīvi vērtē iespēju piedalīties starptautiskos skolu projektos.
Viedokli formulē Pārsla: “Protams, projekta dalībniekiem ir pienākumi un katru mēnesi veicami uzdevumi, ko cenšamies godprātīgi izpildīt, bet vislielākais ieguvums ir Eiropas iepazīšana un svešvalodu prasmes pilnveidošana. Mēs jau spējam ieraudzīt atšķirības starp dažādām zemēm un saskatīt kopīgās vērtības. Izrādās, ka to ir daudz vairāk, nekā šķita sākumā, kad mūsu ceļojumu pieredze aprobežojās ar divu Baltijas kaimiņvalstu apmeklēšanu. Mums ir svarīgi arī nodibināt draudzību ar vienaudžiem. Starptautiski projekti to ārkārtīgi veicina. Ar jaunajiem draugiem regulāri sazināmies elektroniski, esam gatavi viņus uzņemt un iepazīstināt ar Latviju, kā notika iepriekšējā partneru tikšanās reizē Bauskā. Ir jauki apzināties, ka arī mūs tāpat sagaidītu vairākās valstīs.”
