Jauniešu bezdarbs ir kļuvis par vienu no aktuālākajām problēmām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Gandrīz ceturtdaļa Eiropas valstu jauniešu ir bezdarbnieki.
Šīs problēmas viens no cēloņiem ir tehnoloģiju attīstība. Modernā tehnika samazina strādājošo skaitu nozarēs, kas nodrošina pamatvajadzības – ēdienu, drošību, dzīves apstākļus. Vairāk darbinieku nepieciešami jomās, kas gādā par saziņu un izklaidi, īpaši pieprasīti mūsdienās ir zinātnieki.
Pārtikas nozarē, kā arī lauksaimniecībā strādājošo kļūst aizvien mazāk. «Kādreiz kolhozā ar zemes darbiem ņēmās 60 cilvēki, tagad esam tikai trīs,» stāsta zemnieki. Efektam vajadzētu būt pozitīvam – jāpalielina zinātnieku un izgudrotāju skaits.
Diemžēl tā nenotiek. Zinātnes potenciāls ir – mūsu novadu jaunieši katru gadu pārsteidz ar interesantām idejām un prasmēm. Tomēr ekonomiskā sistēma pēc izglītības iestādes beigšanas jaunieti «iemet» dzīvē, kur bieži viss ir citādāk.
Tie, kas darbu atraduši, nereti piedzīvo profesionālu vilšanos. Olimpiāžu uzvarētāji un specifisku profesiju apguvušie nereti spiesti strādāt par sagādniekiem vai pārdošanas speciālistiem. Uzņēmēji teic: «Nav vajadzīgo prasmju», bet paši jaunieši vērtē, ka «skolā apgūto reti kur vajag».
Gudrajiem bērniem ir augstāka konkurētspēja, bet darba tirgus piedāvājums bieži vien neļauj izmantot mācību procesā iegūto potenciālu. Zinātnes un atklājumu joma šos jauniešus varētu piesaistīt, viņu vietā būtu iespēja strādāt tiem, kas nav tik konkurētspējīgi. Valdība gan centīgi finansē programmas jauniešu bezdarba novēršanai un speciālistu pārvilināšanai no ārzemēm.
