Mākslas zinātnieks DAINIS BRUĢIS komentē mūsdienu Lieldienu atribūtus, to izcelsmi un ietekmi uz sabiedrību: – Pašlaik varam uzskaitīt daudz svētku, varbūt pat visus gada laikā svinamos, kuri ir komercializējušies, amerikanizējušies.
Mākslas zinātnieks DAINIS BRUĢIS komentē mūsdienu Lieldienu atribūtus, to izcelsmi un ietekmi uz sabiedrību:
– Pašlaik varam uzskaitīt daudz svētku, varbūt pat visus gada laikā svinamos, kuri ir komercializējušies, amerikanizējušies. Var pat rast nelielu skaidrojumu tam, kāpēc šīs tradīcijas tik spēcīgas veidojas tieši Amerikā, kāpēc tā ir tik turīga valsts. Noteicošās diezin vai ir dabas bagātības. Zinot, kad un kādi ieceļotāji savulaik devās uz šo kontinentu, varam secināt, ka Amerikā ir ļoti seklas kultūras saknes. Tas sabiedrību atbrīvo, ļauj gūt naudu no visa un visur, bez aizspriedumiem, kavēšanās, kautrēšanās. Nu tas brīvi var ienākt arī pie mums, un pretim turēties tam mēs gluži vienkārši nespēsim. Skan banāli, arī skumji, bet mēs esam maza tauta – skaitliski, savā pašapziņā. Mums atliek vienīgi censties katram sevī atklāt šo svētku būtību, jo tradīciju sajaukums pavasara saulgriežos ir milzīgs.
Lieldienu iezīmes ir rodamas Vecajā Derībā, tātad notikumos vēl pirms Kristus dzimšanas. Kristīgā baznīca Lieldienu laiku piesaistījusi dabas ritam – tās parasti tiek svinētas nevis konkrētā datumā, bet pirmajā pilnmēness svētdienā pēc pavasara ekvinokcijas (laika moments, kurā Saules diska centrs savā redzamajā gada kustībā šķērso debess ekvatoru un dienas un nakts garums ir vienāds: 20. – 21. martā un 23. septembrī – V. A.). Klāt vēl piesaistīti katras tautas vietējie simboli, elku, dievību pielūgsme, mistifikācija.
Kristīgā ticība Lieldienu laiku saista ar kluso laiku, sērām par Kristus krustā sišanu, kas pāraug priekā par viņa augšāmcelšanos. Mūsdienās uzsvari pārbīdījušies. Lielai daļai sabiedrības, īpaši gados jauniem cilvēkiem, tie ir vienkārši olu svētki – līksmi, krāsainu nieku pilni.
Kā to visu uztvert, kā reaģēt, vai ir pamats satraukumam? Vairāk jāraizējas par citām tendencēm: cilvēki arvien mazāk lasa grāmatas, viņos zūd nepieciešamība pēc garīgās kultūras. Ir tādi, kuri gatavi pārdot jebko, lai tikai varētu nopelnīt. Šādai agresīvas komercializācijas spiediena ietekmei nav viegli stāvēt pretī. Kaut gan ir jāmācās saprast, ka Ķīnā, Honkongā vai tepat Dānijā taisītais kreppapīra cālis ir izgatavots desmit miljonu eksemplāros un tas nekad nebūs mākslas vērtība.
Patiesas un nemākslotas cilvēku attiecības ir daudz svarīgākas par šo masu produktu. Šajā virzienā aktīvāk jādarbojas, lai mazajam bērniņam vairāk prieka sagādātu iespēja Lieldienu rītā pirms saules lēkta avotā muti nomazgāt, nevis doties uz lielveikalu un piepirkt grozu ar šokolādes olām, plastmasas zaķiem un par atlikumu ļaut tētim iegādāties pudeli Lieldienu vīna.
