Lasītāji ierosina – studenti pēta.
Lasītāji ierosina – studenti pēta
Pazemes avoti zem dzelzceļa estakādes, satiksmes ierobežojumi uz izdangātā apvedceļa – šīs ir galvenās problēmas, kas apgrūtinājušas pagājušā gada jūnijā sākto ceļa rekonstrukcijas darbu norisi maģistrāles A-7 posmā Ķekava–Iecava. Projektā iesaistītie speciālisti gan uzsver, ka tā ir “normāla parādība katrā būvniecības procesā”.
Neparedzēti avoti
Dzelzceļa estakādes izbūvi pēkšņi apturēja pazemes avotu plūsmas, kas parādījās ierakumā. Projekta vadītājs valsts a/s “Latvijas Valsts ceļi” pārstāvis Juris Tauriņš apgalvo, ka notikušajā neviens nav vainojams: “Grunts izpēte ir sarežģīts process; ģeoloģiskās izpētes laikā tika veikti urbumi konkrētās vietās, bet diemžēl ūdens avotus paredzēt nevar.”
Pašlaik bojājumu novēršanā ir izstrādāts jauns projekta risinājums, kura realizācija varētu sākties agrākais jūnijā. Kā informē būvuzraugs Gatis Skurba (SIA “Firma L4”), šis risinājums paredz jaunus ierakumus un ceļa klātnes, kā arī papildu drenāžu, kas novadīs gruntsūdeņus. Tādējādi jaunais projekts būs krietni sarežģītāks par sākotnēji iecerēto.
Būs lielākas izmaksas
Grūtības projekta realizācijā nozīmē liekas izmaksas. Projekta vadītājs Elmārs Puriņš (a/s “Ceļu projekts”) prognozē, ka papildu izmaksas varētu būt aptuveni 500 tūkstoš eiro. “Tomēr katrā projektā tiek aprēķināti arī neparedzētie izdevumi piecu procentu apmērā no kopējās summas. Šajā gadījumā papildu izmaksas varētu tikt segtas no tās, tomēr par to vēl lems būvuzņēmējs,” skaidro E. Puriņš.
Braucēju īpaši lielu neapmierinātību izraisījusi apvedceļa kvalitāte rekonstrukcijas laikā. Vasarā uz nenostiprinātas pamatnes uzklātais asfaltbetons izrādījās pārāk plāns, lai izturētu transporta līdzekļu radīto slodzi mitros laika apstākļos. J. Tauriņš skaidro, ka tāpēc bija nepieciešami smaguma ierobežojumi mitrajos periodos, jo smagie kravas auto izdangā zem asfalta esošo granti, kas uzrūgstot var uzplēst asfaltu. J. Tauriņš paredz, ka apvedceļš būs gatavs apmēram maija vidū, kad zeme būs pietiekami nožuvusi. Tad svara ierobežojumus uz apvedceļa varēs atcelt.
Avāriju skaits nepieaug
Apvedceļa sliktais segums un neskaitāmie, grūti izbraucamie līkumi rada bažas par braucēju drošību. Tomēr Bauskas rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas sniegtie statistikas dati liecina – no septiņiem pēdējā pusgada laikā reģistrētiem ceļu satiksmes negadījumiem trīs notikuši ceļa stāvokļa dēļ, avāriju skaits nav pieaudzis. Arī projekta izpildes vadītājs Edmunds Zonbergs apgalvo, ka visas nepieciešamās ceļa zīmes un signāllampas ir uzstādītas.
Vilšanos izraisījis arī paredzētais rekonstruētā ceļa platums. Tā kā ceļš A-7 ir daļa no starpvalstu šosejas “Via Baltica”, iedzīvotāji bija cerējuši, ka ceļa rekonstrukcijas rezultātā būs plata, Eiropas standartiem atbilstīga ātrgaitas maģistrāle. Galvenie iemesli šādas maģistrāles nepieciešamībai – ceļa slodze kravu tranzītpārvadājumos, kā arī transporta intensitātes pieaugums.
Galvenais – drošība
E. Puriņš skaidro par platumu: “Ceļa rekonstrukcija, nevis tūlītēja ātrgaitas maģistrāles izbūve izvēlēta tāpēc, ka maģistrāles būve pašreizējā ceļa vietā tehniski nav iespējama. Tā jābūvē citur, atpērkot no iedzīvotājiem viņiem piederošos gruntsgabalus, ko maģistrāle šķērsotu. Tam pašlaik arī nav pietiekami liela finansējuma. Rekonstruētā ceļa segums kalpos aptuveni 15 gadu. Tas ir tik ilgs laiks, kad transporta kustības intensitāte būs pieaugusi tiktāl, ka būs nepieciešama maģistrāle un, iespējams, būs arī līdzekļi tās būvniecībai.” Arī pēc J. Tauriņa domām, šāda izmēra ceļš pašreizējai transporta līdzekļu kustības intensitātei esot pietiekams un, pēc viņa aplēsēm, būs derīgs vēl aptuveni 20 gadu.
Runājot par gaidāmo sarežģītās ceļa rekonstrukcijas rezultātu, G. Skurba uzsver, ka galvenais ieguvums būs autobraucēju drošība: “Salīdzinot ar Eiropas intensitāti, ceļš nav tik ļoti noslogots, lai to būvētu platāku. Galvenais pašlaik ir drošība – tiks likvidēti bīstami krustojumi un pārbrauktuve pāri dzelzceļam.” Tas nozīmē, ka nebūs arī ātruma ierobežojumu. G. Skurba uzskata, ka no kopējā darba ir paveikta viena trešdaļa. Tagad tiekot darīts viss, lai paspētu iekļauties termiņos un nodot ceļu ekspluatācijā šī gada decembrī, kā tas paredzēts.
Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas 2. kursa studentes Dagnija Asare, Mārīte Skudra, Laura Skujiņa, Lana Strode, Laura Supjeva, Olga Procevska
Studentes šo uzdevumu veikušas sadarbībā ar “Bauskas Dzīvi” mācību kursā “Reportiera darbnīca”.
***
Viedokļi
Ko gaidāt no ceļa rekonstrukcijas?
Ēriks: – Neko, man jau liekas, ka ceļš būs labs tikai uz pāris gadiem, tad atkal viss sāksies no jauna.
Sandra: – Pagājušajā nedēļā braucu pa apvedceļu, un tas bija tik grumbuļains, ka mašīnā pat tika ūdens un tā noslāpa. Tad es biju ļoti nelaimīga un ienīdu remontu. Domāju, ka pietiks, ja ceļš būs kvalitatīvs, ne īpaši platāks – normāls ceļš bez bedrēm un bez luksoforiem.
Vasīlijs: – Neko negaidu. Kad beigs remontu, sāksim braukt normāli.
