Lauksaimnieku protesta akcija Grenctāles robežpunkta tuvumā 28. maijā pierādīja, ka Latvijas zemniecība ir spēks, ar kuru jārēķinās.
Lauksaimnieku protesta akcija Grenctāles robežpunkta tuvumā 28. maijā pierādīja, ka Latvijas zemniecība ir spēks, ar kuru jārēķinās.
Garajā piketētāju ceļā Grenctālē bija sastopami zemnieki no visiem pagastiem. Viņus vienoja kopīgas bažas par Latvijas lauku nākotni.
Divu gadu darbs «dzirnavniekā»
Gailīšu pagastā Purviņu zemnieku saimniecībā ar tēva zemīti cīnās Ziedonis Dēliņš.
– Pagājušā gada ražas kvieši nodoti glabāšanā «Daugavpils dzirnavniekā» cerībā, ka graudus nopirks. Bet vēl nevienu kilogramu neesmu pārdevis. Tas nozīmē, ka divos gados ieguldīto neesmu atpakaļ saņēmis, nemaz nerunājot par peļņu. Labi, ka strādāju arī valsts darbā. Lai atgūtu tēva zemi, savulaik līdz pašai rajona Zemes komisijai aizgāju. Pagastā teica: gan lūgsies, lai zemi ņem atpakaļ. Laikam viņiem bija taisnība.
Dilst asfalts
No laukiem sabraukušās tehnikas rindu vēroja bariņš jauniešu. Jautāti par «kaitējumu», ko zemnieki nodara importētājiem, puiši atbildēja:
– Viņi neko nezaudēs. Mašīnas brauca visu nakti un brauks atkal, vai tad neredzat, kā asfalts nodilis!
Jaunajiem cilvēkiem bija taisnība. Pēc plkst. 21, kad ceļš bija brīvs, pacietīgāks vērotājs varētu saskaitīt, cik smagsvara mašīnu ienāk mūsu valstī vienā dienā, pat zinot, ka ceļš būs bloķēts. Kādai baušķeniecei, autoplūsmu vērojot, radusies pārliecība: kad Eiropas vārti būs pavisam vaļā, mūs samīs, un nebūs ne cūku, ne cukura problēmu.
