Baušķenieka Valda dārzā cits pēc cita iet bojā zemeņu krūmi. Izrokot novītušo celmu, dārzkopis secinājis, ka saknēs ieperinājušies balti kāpuri, kas, visticamāk, pie vainas zemeņu bojāejā.
Viņš pieļauj, ka tie varētu būt maijvaboļu kāpuri. Kā pret tiem cīnīties, Valdim nav ne pieredzes, ne zināšanu, tālab viņš ar laikraksta starpniecību vēlējās uzzināt, vai ir izredzes ar šiem kaitēkļiem, pielietojot bioloģiskas metodes, tikt galā.
Četri gadi
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) augu aizsardzības departamenta integrētās augu aizsardzības daļas vecākā referente Linda Būcēna apstiprināja, ka tiešām visbiežāk zemeņu cerus bojā tieši maijvaboļu kāpuri. Augsnē kāpuri dzīvojot četrus gadus, līdz sasniedz pieaugušu vaboļu stadiju. Tad tās izlido un barojas uz koku lapām, pārojas un sadēj oliņas. Tajā gadā var redzēt, ka ir maijvaboļu izlidošanas gads.
L. Būcēna atklāja, ka parasti mātītes ap 70 baltu oliņu dēj 10 – 20 cm dziļumā. Dēšanai maijvaboles labprāt izvēlas kūdras vai komposta un kūtsmēslu kaudzes, dārza augsni, kā arī citas platības ar irdenu zemi tuvu pie barošanās vietām. Ja dārza malā esošajos kokos (ozolos, kļavās, plūškokos, ābelēs, plūmēs u. c.) pavasarī bija manīta liela maijvaboļu rosība, pastāv risks, ka turpat dārzā tās arī ir sadējušas oliņas. Jaunākajās attīstības stadijās tie barojas tikai ar trūdvielām. Drīz pēc sadēšanas pieaugušie īpatņi iet bojā, tāpēc mēs tos varam atrast beigtus ūdenstilpēs, ūdensvannās u. c. Augsnē no olas izšķīlušies maijvaboļu kāpuri sākumā ir 7 – 8 mm gari.
Apetīte aug
Pirmajā gadā tie pārtiek no augsnes trūdvielām, apgrauž augu sīkās saknītes, bet kāpuru radītos bojājumus vēl nemanām. Rudenī, ziemai tuvojoties, kāpuri ielien dziļāk augsnē (80 cm – 1 m dziļi) un sastinguši tur pārziemo. Nākamā gada pavasarī, augsnes virskārtai uzsilstot, tie pārvietojas tuvāk augsnes virskārtai un sāk grauzt augu saknītes. Rudenī tie no jauna ielien dziļāk un pārziemo. Trešajā vasarā kāpuri jau pārtiek no resnākām saknītēm un to bojājumus jau noteikti manām.
Kad kāpuri paaugušies, pieaug arī to apetīte. Nākamajā gadā tie grauž daudzu augu saknes, kartupeļu bumbuļus u. c. Ceturtajā gadā, kad kāpuri jau ir sasnieguši 60 mm garumu, to radītos bojājumus manām visvairāk. Pārziemojuši trešo reizi, kāpuri ceturtā gada vasarā ielien dziļāk augsnē, iekūņojas, un vaboles izlido nākamā gada pavasarī, ar ko attīstības cikls sākas no jauna.
Jāizrok ar saknēm
VAAD pārstāve L. Būcēna sacīja, ka kaitēkļu ierobežošanā būtiski ir pēc iespējas samazināt vaboļu populāciju, pirms ir sadētas oliņas, jo vēlāk, kad kāpuri jau bojā augu saknes, tos var ierobežot, tikai mehāniski salasot.
«Ja kāpuru bojājumi manāmi zemeņu stādījumā, tad, ieraugot vīstošus augus, tie ir jāizrok pēc iespējas ar visām saknēm, un maijvaboļu kāpuri ir jāsalasa un jāiznīcina. Turklāt vieglākai kāpuru atrašanai var tos pievilināt, septiņu un desmit centimetru dziļā vadziņā ieliekot kartupeļu šķēlītes un pēc pāris dienām vadziņu atraušot, savākt tur barojošos maijvaboļu kāpurus,» iesaka L. Būcēna.
Savukārt, lai zemeņu stādījumā neienestu maijvaboļu kāpurus, komposts, kūtsmēsli un kūdra ir rūpīgi jāpārbauda, vai tajā nav maijvaboļu kāpuru.
Maijvaboļu lidošanas laikā, apmēram ap saules lēktu, kad tās ir mazkustīgas, var nopurināt kokus, kur vaboles pa dienu manītas, salasīt nokritušos kukaiņus un likvidēt. Šim nolūkam zem koka jānoklāj plēve vai gaiša auduma gabals, kur nokritušās vaboles vieglāk pamanāmas un savācamas.
Gaismas slazdi
Ievērojot pieaugušo maijvaboļu barošanos tuvējos kokos, to notveršanai var izmantot ultravioletās gaismas slazdus. Iestājoties tumsai, koku tuvumā izliek gaismas ķermeni, to aizsedz ar stiklu vai izveido šķērsli, kur vabolēm atsisties, kad tās lidos uz gaismu. Nokritušos kaitēkļus salasa un likvidē. Vieglākai nokritušo vaboļu uztveršanai pie šķēršļa var novietot piemērota izmēra trauku ar ūdeni, kur lidotājām iekrist.
Ja zināms, ka platībā ir liels skaits maijvaboļu kāpuru, pirms sējumu un stādījumu (īpaši zemeņu) ierīkošanas platība jāatstāj melnajā papuvē, regulāri jārušina vai jāapstrādā ar frēzi. Katru reizi, kad augsni apstrādā, strazdi, vārnas, kraukļi, kovārņi un citi putni kāpurus cītīgi izlasa.
Lai siltumnīcā neienestu maijvaboļu kāpurus, pirms augsnes vai komposta ienešanas siltumnīcā tie ir rūpīgi jāpārskata, kāpuri jāizlasa.
Pieaugušo maijvaboļu ierobežošanai ozolus maijvaboļu papildbarošanās laikā var apsmidzināt ar «NeemAzal-T/S» (3. klase). Kāpuru iznīcināšanai augsnē nav reģistrēts neviens ķīmiskais augu aizsardzības līdzeklis. Arī neviens bioloģiskais preparāts nav reģistrēts maijvaboļu kāpuru ierobežošanai.
L. Būcēna uzsvēra, ka maijvabolēm ir dabiskie ienaidnieki. To kāpurus savā barībā izmanto kurmji un skrejvaboles. Arī putni un eži ir vieni no dabiskajiem maijvaboļu kāpuru ienaidniekiem. Ar maijvaboļu atvasēm labprāt mielojas arī mājas pīles un mežacūkas.
