Maija beigās un jūnijā augu lielākās ienaidnieces – maijvaboles – būs gana pieēdušās koku lapas un lidos, lai ieraktos zemē un pa divi lāgi izdētu 25 – 30 oliņas, no kurām izšķīlušies kāpuri var nodarīt lielus postījumus dārzos. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) piedāvā dažus padomus, kā ar kāpuriem cīnīties.
Barojas ar saknītēm
Pieaugušas lauku maijvaboles (Melolontha melolontha) var apgrauzt koku lapas ozoliem un augļu kokiem. Taču kāpuri lielu postu var nodarīt visām kultūrām, kuras iestāda pēc veciem zālājiem, ganībām, atmatām – visur, kur tie var netraucēti augt četrus gadus.
No aptuveni 20 – 30 centimetru dziļumā zemē iedētajām oliņām kāpuri izšķiļas pēc 40 – 60 dienām. Pirmajā gadā tie barojas ar sīkām saknītēm, otrajā – jau ar lielākām. Vismilzīgāko kaitējumu tie nodara trešajā gadā. «Barības meklējumos veģetācijas perioda laikā kāpurs spēj pārvarēt pat 100 metru attālumu. Ceturtajā gadā kāpuri iekūņojas jau jūlijā, augustā un septembrī izšķiļas jaunās vaboles, kuras turpat 35 – 50 centimetru dziļumā augsnē pārziemo,» skaidro LLKC vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.
Kā ierobežot?
Vaboļu vairošanos ierobežo vēsi un lietaini pavasari, vējains laiks, saslimšana ar sēņu vai baktēriju ierosinātām slimībām. Tās iznīcina lielās skrejvaboles, tādēļ par tām jārūpējas, veidojot to iecienītās paslēptuves no dēļiem un plāksnēm. Kurmis kāpurus iznīcina tikai tad, ja tie iekrīt tā izveidotajās ejās. Savukārt lielās platībās augsnes apstrādes laikā kāpurus sekmīgi aplasa strazdi, kovārņi, vārnas un kaijas. Arī vairākkārtējā augsnes apstrāde veicinās kāpuru mehānisku apkarošanu, tādēļ to svarīgi plānot putnu migrācijas laikā.
Maijvabolēm nepatīk āboliņa audzēšana – ar gumiņbaktēriju piesaistītais slāpeklis tās attur šādās vietās veidot jaunus dējumus.
Iesakām zaļmēslojumā izmantot lupīnu. Pazūdot nezāļu saknēm kā barības bāzei, kāpuri sāk baroties ar lupīnu saknēm, kas ir tiem indīgas, un kāpuri iet bojā. Vaboles atbaida arī eļļas rutka un balto sinepju audzēšana zaļmēslojumam.
Savukārt iekļūt augsnē oliņu dēšanai vabolēm traucē mulčas materiālu izmantošana, – labākie materiāli ir koksnes šķelda, smalcināti salmi, mizas mulča. Bioloģiskos dārzos kā vaboļu atbaidītāju var audzēt melno plūškoku.
Jaunā augļu dārzā vaboles barošanās laikā no kociņiem var nokratīt uz plēves, tad savākt un iznīcināt. Vaboļu masveida lidošanas laikā, iestājoties krēslai, var izveidot vienkāršus ķērājus: lampu piestiprina pie spožas metāla plāksnes (lai gaisma tiktu atstarota), krišanas zonā izvieto viegla metāla plāksnīšu ratu, bet apakšā novieto slēgtu ūdens trauku. Vabole lidos uz gaismas avotu, atsitīsies pret plāksni, kritīs lejā un, spārniņam pagriežoties, ievelsies ūdenī. Ūdenim var pievienot nedaudz petrolejas. Ja tādus ķērājus var izvietot vairākus, mazās saimniecībās ievērojami samazināsies pieaugušo vaboļu skaits. Labas pievilinātājas ir arī ultravioleto staru lampas.
Padomi mazām platībām
Ja uz kvadrātmetru ir vairāk nekā divi kāpuri, tad var rīkoties šādi: ik pa pāris metriem izrok 10 – 15 centimetru dziļu bedrīti, tajā saliek svaigi grieztas kartupeļu šķēles, vietas iezīmē. Pāris reižu nedēļā vietu atrok un baroties salīdušos kāpurus salasa un iznīcina.
Sīpolu mizu novilkumu atšķaida uz pusi ar ūdeni un izlaista pa dārzeņu rindām veģetācijas perioda laikā. Novilkumu pagatavo šādi: sīpolu mizas 1/3 daļu spaiņa tilpuma aplej līdz augšai ar ūdeni. Atstāj ievilkties uz piecām dienām.
