2002. gada 1. janvārī stājušies spēkā grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli».
2002. gada 1. janvārī stājušies spēkā grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli».
Tie paredz samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi no 25 līdz 15 procentiem no 2004. gada 1. janvāra. Taču līdz tam, laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2003. gada 31. decembrim, nodokļa maksātājiem nodokļa likme nosakāma šādi:
no 2002. gada 1. janvāra likme ir 22%, un šo likmi piemēro, aprēķinot nodokli par taksācijas periodu, kurš sācies 2002. gadā;
no 2003. gada 1. janvāra likme ir 19%, un to piemēro, aprēķinot nodokli par taksācijas periodu, kurš sācies 2003. gadā.
Aprēķinot avansa maksājumus, tie nodokļa maksātāji, kuri piemēro samazinātas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, avansa maksājumiem, kuri aprēķināti par taksācijas periodu, kas sākas 2002. gadā un sāksies 2003. gadā, piemēro koeficientu 0,9. Avansa maksājumiem par taksācijas periodu, kas sāksies 2004. gadā, – koeficientu 0,8, tādējādi samazinot maksājamo avansa maksājumu apmēru.
Kam piemērojamas atlaides
Attiecībā uz nodokļa atlaidēm jāņem vērā, ka pārejas periodā minētās samazinātās nodokļa likmes piemērojamas tiem uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kuri neizmanto likuma «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» 17.¹ un 18.¹ pantā noteiktās nodokļa atlaides (t. i., atlaide par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem un atlaide uzņēmumiem, kas ražo augstas tehnoloģijas produktus) vai citos likumos paredzētos nodokļa atvieglojumus. Līdz ar to uzņēmumi, kuri izmanto likuma 17.¹ un 18.¹ pantā un citos likumos noteiktos nodokļa atvieglojumus, to izmantošanas laikā nodokli aprēķinās un maksās, piemērojot 25 procentu likmi.
Savukārt likuma 17. un 18.¹ paredzētās nodokļa atlaides (t. i., atlaide mazajiem uzņēmumiem un atlaide uzņēmumiem, kuri ražo augstas tehnoloģijas produktus) ir spēkā līdz 2004. gadam.
Apdrošināšanas prēmiju maksājumi
Likumā ir grozījumi arī attiecībā uz apdrošināšanas prēmiju maksājumiem un iemaksām privātos pensiju fondos, ko uzņēmums veic savu darbinieku labā par strādājošo dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanu vai atbilstoši licencētiem pensiju plāniem. No likuma ir izslēgta 6. panta septītā daļa, kas noteica, ka uzņēmums, nosakot apliekamo ienākumu, izdevumos drīkstēja iekļaut maksājumus par minētajiem apdrošināšanas veidiem 10 procentu apmērā no apdrošinātajām personām un pensiju plānu dalībniekiem aprēķinātās darba samaksas taksācijas periodā. Tas nozīmē, ka no 2002. gada uzņēmuma peļņu drīkst samazināt par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem atbilstoši likumam «Par apdrošināšanu» neatkarīgi no apdrošināšanas veida, ja tas saistīts ar uzņēmuma veicamo saimniecisko darbību.
