Daudzdzīvokļu māju pagrabos un kāpņu telpās bieži sastopami bezsaimnieka kaķi. Nereti namu iemītnieki tos pieradina piebarojot, bet pēc tam atbildību cenšas uzvelt citiem.
Kāda Bauskas daudzdzīvokļu mājas iemītniece, kura vasaras izskaņā vēlējās ēkas pagrabā mītošos četrus kaķus iekārtot labākā dzīvesvietā, bija neizpratnē, kad no apsaimniekotāja «Vides serviss» saņēma norādījumu, ka par izmitināšanu un uzturēšanu jāmaksā mājas iedzīvotājiem. Baušķeniece vērsās laikrakstā, lai tas palīdz noskaidrot, vai tiešām izmaksas ir attiecināmas uz nama iemītniekiem.
SIA «Vides serviss» pārstāve Aiva Avota-Zalstere paskaidroja, ka lēmums par daudzdzīvokļu māju pagrabos ilgstoši dzīvojošu kaķu nogādāšanu patversmē ir jāpieņem nama iedzīvotājiem. Ja tiek izlemts par labu pārvietošanai un vērsties pie namu apsaimniekotāja «Vides serviss», tad ar to saistītās izmaksas ir jāsedz iedzīvotājiem – vai no privātiem līdzekļiem, vai no mājas uzkrājuma, ja par to vienojas vairāk nekā puse visu dzīvokļu īpašnieku, apstiprina A. Avota-Zalstere.
Savukārt gadījumos, ja dzīvnieki ir pieklīduši īslaicīgi vai arī apdraud iedzīvotāju drošību, jāvēršas Bauskas novada sabiedriskās kārtības nodaļā. Tās vadītājs Dzintars Lenbergs informē, ka šādi dzīvnieki tiek izķerti un nogādāti patversmē «Mežavairogi» un par šo pakalpojumu maksā Bauskas novada pašvaldība.
«Nereti Bauskas novadā nākas saskarties ar situāciju, kad mājdzīvnieks it kā pieklīdis cilvēkiem. Reālā situācija ir tāda, ka ļaudis paņēmuši mājdzīvnieku, bet sapratuši, ka nespēj vai nevēlas par to rūpēties, zvana, lai dzīvnieks tiek nodots patversmē,» stāsta Dz. Lenbergs.
Konkrētajā, jautātājas gadījumā Dz. Lenbergs piedāvā situāciju atrisināt divējādi – sameklēt dzīvniekiem saimnieku pašiem vai arī ar pašvaldības palīdzību nodot kaķus patversmē, kur tie tiks sterilizēti, pēc tam atvesti atpakaļ un palaisti ierastajā vidē. Šādi kaķi parasti nevairojas, aizsargā savu teritoriju.
«Vides serviss» pārstāve A. Avota-Zalstere atzīst, ka saprotama ir cilvēku vēlme parūpēties par klaiņojošiem dzīvniekiem. «Tomēr mājas pagrabu nevajadzētu pārvērst par kaķu un suņu patveršanās vietu, jo dzīvnieki rada nekārtību un antisanitārus apstākļus,» teic
A. Avota-Zalstere. Viņa atklāj, ka regulāri, īpaši gada aukstajos mēnešos, tiek konstatēti gadījumi, kad dzīvnieku mīļotāji speciāli bojājuši no jauna uzstādītās pagrabu ventilācijas restes, lai klaiņojošie dzīvnieki varētu iekļūt pagrabā. Nevēlamie iemītnieki šeit ne tikai kārto savas dabiskās vajadzības un ievazā blusas, bet arī sabojā ūdensvadu un apkures sistēmas izolāciju, kuras atjaunošana jāveic par mājas līdzekļiem. «Kā apsaimniekotājs mēs tomēr aicinātu iedzīvotājus klaiņojošos kaķus nepieradināt, tos barojot, bet jau laikus vērsties pie «Vides serviss» vai Bauskas novada pašvaldībā, lai rastu risinājumu,» saka A. Avota-Zalstere.
