Iecavas internātpamatskolas 45 darba gadu jubilejas pasākumā īpaši tika godinātas skolas bijušās direktores.
Iecavas internātpamatskolas 45 darba gadu jubilejas pasākumā īpaši tika godinātas skolas bijušās direktores. Pirmā direktore bija Marija Dumbre, vēlākajos gados – Solveiga Zemberga.
Par internātskolas vadītāju var strādāt ļoti spēcīga personība, jo darbs ir smags.
“Bauskas Dzīve” uz sarunu aicināja visas trīs – gan iepriekšējās, gan pašreizējo – mācību iestādes direktores. Katra strādājusi savā laikā un katrai ir savs skatījums uz šajā amatā aizvadītiem gadiem.
Mērķis – justies labi
“Esmu pateicīga abām direktorēm, kas strādājušas pirms manis. Viņu ieguldījums ir pamats skolas veiksmīgai izaugsmei un darbam tagad,” atzina pašreizējā mācību iestādes direktore Judīte Rubina.
Viņa sacīja, ka neilgajos darba gados šajā skolā (kopš 2000. gada) daudz paveikts saimnieciskajā jomā. Liels darbs ieguldīts skolas energoefektivitātes uzlabošanā, ēkai ielikti jauni logi, sakārtots pagrabs. Tur atbilstoši prasībām ierīkoti gan zēnu, gan meiteņu mājturības kabineti un kapela. Par palīdzību saimniecisko rūpju mazināšanā viņa lielu paldies sacīja draugiem no Zviedrijas pilsētas Ornskoldsvīkas, ar viņiem sadarbība sākusies 1993. gadā.
Direktore atzīst, ka liels solis sadarbībā ar audzēkņiem kopēju mērķu īstenošanai ir skolas līdzpārvaldes nodibināšana.
“Strādāju ar mērķi, lai katrs bērns šajā mācību iestādē justos labi. Kaut mums izdotos uzturēt ģimeniski labvēlīgu vidi, lai audzēkņi rūpētos par to, ko kopējiem spēkiem esam izveidojuši. Lai šeit būtu gan garīgi, gan fiziski droša vide,” sacīja direktore.
Skola pašlaik ir pārpildīta, tajā mācās 272 skolēni. Un tie nav visi, kam šī mācību iestāde būtu vajadzīga.
Kā ģimene
To, ka internātskolā parasti ir īpaša vide, gan audzēkņi, gan pedagogi jūtas kā viena ģimene, apgalvoja arī skolas pirmā direktore Marija Dumbre, kas šajā amatā aizvadījusi 25 gadus. “Mūsu skola tiešām bija īpaša, jo te mācījās daudz tādu bērnu, kuri citās skolās bija “daudz blēņu sadarījuši”. Liels prieks ir par to, ka pēc mūsu skolas beigšanas daudzi kļuva par krietniem darba darītājiem,” atzina skolas pirmā direktore.
M. Dumbre atcerējās, ka klases bijušas pārpildītas (30 – 35 bērni) jau viņas darba laikā. Audzēkņi ļoti aktīvi sportojuši un iesaistījušies mākslinieciskajā pašdarbībā. “Skolas vimpelī bija trīs basketbola bumbas un dziedoši bērni. Kā būtu vispareizāk strādāt šādās skolās – to neviens mums nevarēja pasacīt. Visi mācījāmies. Manā kolektīvā strādāja ļoti gudri un talantīgi pedagogi. Mūs tajā laikā arī daudz slavēja gan par mācību rezultātiem, gan par sabiedrisko darbu,” stāstīja M. Dumbre.
Viņa pauda patiesu gandarījumu un prieku par to cilvēku darbu, kas bija sarūpējuši jubilejas pasākumu.
Soli pa solim
“Es skolu savā pārvaldījumā saņēmu tās divdesmit piektajā pastāvēšanas gadā. Komunikācijas un saimniecības lietas bija krietni nolietojušās. Bija jādomā, kā varētu tās atjaunot. Tajā laikā mums ļoti palīdzēja kolhoza priekšsēdētājs Aleksandrs Riekstiņš un bijušā MRS direktors Egils Āboliņš. Viņi bija uzņēmušies šefību pār skolu,” tā laika situāciju raksturoja skolas otrā direktore Solveiga Zemberga.
Par mācību iestādes visgrūtāko laiku S. Zemberga atzina pirmos trīs neatkarības gadus, kad ne reizi vien pastāvējis jautājums – būt vai nebūt? Kā patiess atspaids nāca zviedru draugu atbalsts.
Lai arī bija grūtības, tika domāts par to, kā pilnveidot skolēnu estētiskās audzināšanas un zinību apguves iespējas. Skolas pirmā stāva gaitenī tika iekārtota izstāžu zāle, kur bija skatāmi Jāņa Anmaņa, Lilitas Postažas, Valda Kupra un citu pazīstamu mākslinieku darbi.
Jautāta, vai internātskolas tagad ir nepieciešamas, S. Zemberga sacīja: “Likvidēt šādas skolas ir absurds! Tie cilvēki nezina, kas notiek laukos. Lauku cilvēki dzīvo traģiskā nabadzībā, un internātskolas būs vajadzīgas vēl vismaz desmit gadus.”
***
Fakti
– Skola uzbūvēta 1959. gadā mitrā, purvainā vietā, agrāk tur atradusies ceļu daļas krautuve.
– Līdz 1962. gadam mācību darbs ritēja un arī audzēkņu naktsmītne atradās skolā, jo internāta vēl nebija.
– Otrā izlaiduma audzēkņi kopā ar saviem pedagogiem šoruden pie skolas iestādīja bērzu birzīti.
– No skolas dibināšanas brīža līdz šodienai mācību iestādē strādā pieredzējusī pedagoģe Zigrīda Zviedre.
– Skolas 40 izlaidumos dzīvē izvadīts 941 absolvents.
No Iecavas internātpamatskolas svētku informatīvā izdevuma
