Pamatoti liela uzmanība tiek pievērsta sabiedrisko vietu higiēnai, ir izstrādāti noteikumi un metodiskās instrukcijas higiēnas prasību ievērošanai sabiedriskās vietās, taču nepamatoti maza uzmanība tiek pievērsta mājoklim.
Pamatoti liela uzmanība tiek pievērsta sabiedrisko vietu higiēnai, ir izstrādāti noteikumi un metodiskās instrukcijas higiēnas prasību ievērošanai sabiedriskās vietās, taču nepamatoti maza uzmanība tiek pievērsta mājoklim, kur cilvēks pavada mūža lielāko daļu.
Dzīvoklis pilda daudzu sabiedrisko vietu funkcijas vienlaikus – tas ir gan ēdnīca, gan bērnu un veselības aprūpes iestāde, līdz ar to tas var būt tāds pats risks veselībai kā jebkura cita sabiedriska iestāde. Vairāku Eiropas valstu zinātnieku pētījumos pierādīts, ka lielākoties akūtu zarnu infekcijas slimību cēlonis ir higiēnas prasību neievērošana sadzīvē mājās. Par mājokļa vides kvalitāti ir atbildīgi tā iemītnieki.
Karsēšana iznīcina mikrobus
Ir divu veidu mikroorganismi – patogēnie, kas izsauc infekcijas slimības, un nepatogēnie mikroorganismi, kas ir mūsu vides sastāvdaļa un parastos apstākļos neizsauc slimību. Līdz ar to mazgāšanai tiek lietoti parastie mazgāšanas līdzekļi, kas ir efektīvi, lai nodrošinātos pret nepatogēnajiem mikroorganismiem, vai dezinfekcijas līdzekļi, kas paredzēti konkrētu slimību izraisošu mikroorganismu iznīcināšanai.
Ikdienā, tīrot māju, mūsu pūliņi vairāk vērsti, lai regulētu nepatogēno mikrobu izplatību (lai tie nesavairotos pārāk daudz, lai tie nenonāktu vidē, kur tie kļūst patogēni, līdz ar to apdraudot veselību). Populārākais un mājas apstākļos pieejamākais fizikālais dezinfekcijas līdzeklis ir karsēšana, kas vairumā gadījumu ir pietiekami efektīva. Bet ne visus priekšmetus var vārīt vai applaucēt, tāpēc ir jāizmanto ķīmiskie dezinfekcijas līdzekļi. Dezinfekcijas līdzekļa efektivitāti nosaka pētnieki, un lietošanas instrukcijā jābūt norādei, pret kādiem mikroorganismiem tas ir izmantojams. Dezinfekcijas līdzeklim 5 – 10 minūšu laikā jāspēj gandrīz par 100% samazināt patogēno mikroorganismu skaitu.
Ne vienmēr jādezinficē
Ikdienā mazgāšanai pietiek ar parastajiem tīrīšanas līdzekļiem. Dezinfekcija nepieciešama tikai tad, ja tīrāmā virsma ir inficēta vai ir ļoti liela inficēšanās iespēja ar patogēniem mikroorganismiem – ja mājās kāds sasirdzis ar infekcijas slimību, virtuvē apstrādājot jēlu gaļu, zivis u. tml., apkopjot personu ar imūnās sistēmas traucējumiem (vecus cilvēkus, slimniekus), kā arī zīdaiņus. Ja tiek izmantoti dezinfekcijas līdzekļi, jābūt pārliecībai, ka tie būs pietiekami efektīvi attiecīgajam mikroorganismam. Ikdienā lietojot dezinfekcijas līdzekļus, tiek iznīcināti nepatogēnie mikroorganismi, kas ir mūsu vides normāla sastāvdaļa, līdz ar to radīta labvēlīga vide saslimšanai.
Mitrums un siltums ir bīstami
Uzkopjot mājokli, ir svarīgi atcerēties, ka vairums mikrobu nespēj ilgstoši izdzīvot sausumā un ka arī mikrobu izdzīvošanai ir nepieciešama atbilstoša temperatūra. Tomēr nelielu laika sprīdi (2 – 4, līdz pat 24 stundām) mikrobi var atrasties to izdzīvošanai neatbilstošā vidē un var tikt pārnesti labvēlīgākos apstākļos, kur noritēs to strauja vairošanās. No inficētas virsmas vai ar inficētiem produktiem to gatavošanas laikā infekcijas ierosinātāji var nokļūt pārtikas produktos, arī uz rokām. Uzkopjot mājokli, nevienam nerodas šaubas, ka jāmazgā grīda, jāslauka putekļi, jāmazgā vanna, izlietne, tualetes pods.
Taču vislielāko inficēšanās risku rada paši mazgāšanas priekšmeti. Mikrobiem vislabākie dzīves apstākļi ir mitrās, siltās vietās, tādēļ mazgāšanas lupatas, sūkļi un birstes ir ideāla mikrobu vairošanās vieta, un tīrot mikrobi tiek pārnesti uz citām virsmām. Tādēļ svarīgi ir turēt tīrus arī pašus mazgāšanas priekšmetus, pēc lietošanas tos izžāvēt un turēt sausumā. Pēc inficētu virsmu tīrīšanas tos nepieciešams karsēt vismaz 60° temperatūrā vai to mazgāšanai izmantot ķīmisku dezinfekcijas līdzekli, izžāvēt un vismaz diennakti nelietot.
J. FELDMANE, Nacionālā vides veselības centra Programmas un projektu daļas vadītāja
