Iedzīvotāji medikamentus lieto vairāk un ik gadu par tiem samaksā arvien vairāk, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) apkopotā informācija par patēriņu un aptieku apgrozījumu. Arī zāles lētākas nekļūst, «pilina pamazām» – desmit, divdesmit centu kāpums manāms teju ar katru jaunu iepirkumu, novērojuši mūspuses aptieku farmaceiti. Pārlieku iztērēties sirdzējiem nākas arī tādēļ, ka zāļu cenas pat viena tīkla aptiekās ir atšķirīgas, bieži vien pilsētās, kur pirktspēja augstāka, arī medikamenti maksā dārgāk.
Nav caurspīdīguma
Zāļu cenas Latvijā veido ražotāja cena, lieltirgotavas un aptiekas uzcenojumi, tam klāt 12% pievienotās vērtības nodoklis. Lieltirgotavu un aptieku cenai tiek piemērots valsts normatīvajos aktos noteikts korekcijas koeficients un korekcijas summa, tādējādi ierobežojot maksimāli pieļaujamo cenu, par kādu iegādājamies zāles aptiekās.
Aptieku īpašnieku asociācijas pārstāvis Mārcis Rutulis apgalvo, ka medikamentu cenu pamatā nosaka zāļu ražotājs un šī ražotāja cena veido lielāko daļu no cenas, kas redzama aptiekas plauktā.
Tajā pašā laikā nozari uzraugošās institūcijas arvien vairāk runā par lielo aptieku tīklu kaitniecību un necaurspīdīgiem darījumiem. Farmācijas biznesā ir grūtības veikt izmeklēšanu, no kurienes cenām «aug kājas», jo izsekot ražošanas procesam un tam, kas zāles sadārdzinājis to radīšanas procesā, var vien retais, turklāt daļa šī procesa aizsegta ar konfidencialitātes plīvuru.
Bez atlaižu kartēm
Pilsrundālē esošā «Velgas aptieka» nav lieltirgotāju tīklā, strādā pārsvarā ar vienu lieltirgotavu un ir iesaistījusies individuālo aptieku apvienībā «Sirds aptieka», lai kopā ar mazajām līdziniecēm cīnītos ar aptieku tīklu gigantiem. Aptiekas īpašniece un farmaceite Velga Gūtmane atzīst – vissīvākā konkurence aptieku vidū ir galvaspilsētā, viņa piekrīt, ka tur to ir daudz vairāk kā nepieciešams. Rundāles novadā «Velgas aptieka» ir vienīgā, taču tas nemaz nenozīmējot, ka šeit aptiekāru rūpals zeļ un plaukst.
Konkrētā zāļu tirgotava šeit ir trešo gadu, un sākumā esot bijis ļoti grūti iemantot vietējo uzticību. Daudzi nākuši un norādījuši, ka Bauskā medikamenti maksā lētāk, bezrecepšu zāles, uztura bagātinātāji pieejami par akcijas cenām, lielajām aptieku ķēdēm ir pat savas atlaižu jeb t. s. klientu lojalitātes kartes. «Mūsu aptiekai nav šādu karšu priekšrocību. Es uzskatu, ka uz aptieku nenāk kā uz veikalu pēc desas, kurai piemērojama īpaša atlaide,» savu uzskatu pauž farmaceite. Situācija Rundālē labvēlīgāka kļuvusi, aptiekai pārceļoties uz jaunajām telpām novada domes ēkā līdzās pastam un ārsta praksei. Cilvēku plūsma šeit esot ievērojami lielāka, arī aptiekas apgrozījums nedaudz audzis. «Ļaudis ir pārliecinājušies, ka šeit medikamenti neizmaksā dārgāk kā Bauskā vai Rīgā. Retākas zāles iespējams pasūtīt, un nākamajā dienā tās pieejamas tepat, dzīvesvietas tuvumā. Cenas šeit ir draudzīgas,» uzskata V. Gūtmane.
Iesaka samazināt PVN
Uz jautājumu, vai zāļu cenas ir pamatotas, Rundāles farmaceite bilst, ka aptiekām koeficienti, kurus var piemērot medikamentiem, ir ļoti zemi, jo visu regulē Ministru kabineta noteikumi, proti, katram medikamentam ir cenas griesti. Arī viņa atzīst, ka cenas jautājums vairāk attiecināms ražotāja virzienā. Aptiekāre uzskata, ka arī valsts varētu nākt pretī un samazināt PVN likmi medikamentiem. «Lielāku uzcenojumu varētu likt dažādiem uztura bagātinātājiem, taču, ja to izdarīšu, cilvēki nepirks,» teic Velga Gūtmane. Viņa neslēpj, ka daudziem ir priekšstats – tas ir privātbizness, līdz ar to tīkots pēc maksimālās pelņas, taču aptiekāre apgalvo pretējo – šādi nolūki viņai sveši, jo ikdienā strādājot ar farmaceita sirdsapziņu un laukos vairāk sanāk sniegt farmaceitisko aprūpi. Laukos dažkārt iedzīvotājiem svarīgākā nav cena, bet gan farmaceita padoms un iejūtība.
Pa šiem gadiem aptiekārei par katru iedzīvotāju, kas nāk uz aptieku, jau ir kaut kāda informācijas bāze, tālab katram pilnībā iespējama individuālā pieeja. Zinot, ka konkrētai personai drīzumā beigsies medikaments, kas regulāri jālieto, aptiekāre to laikus pasūta, lai cilvēkam nekur nav jābrauc lieki un jāmeklē.
Viņa neslēpj, ka lauku aptiekai ir jācīnās par izdzīvošanu. Lieltirgotavas atļauj par medikamentiem norēķināties vēlāk. Katrs rīta cēliens V. Gūtmanei sākas ar zāļu cenu monitoringu lieltirgotavās, meklējot izdevīgāko piedāvājumu.
Rundālietei Valērijai Liepai lūdzot novērtēt aptiekas darbu, viņa kodolīgi nosaka: «Pasakaini! Ja man izraksta tādas zāles, kādas te nav, otrā dienā tās jau ir klāt. Iedomājieties, es tagad stāvētu pieturā, gaidītu autobusu. Ne jau vienmēr tas ir laikā, tālab nākas arī gaidīt. Tad jāmēro ceļš arī Bauskā līdz aptiekai, un pēc tam atkal gaidi, kad tiksi atpakaļ. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka šeit par noteiktām zālēm samaksāju lētāk nekā Rīgā. Uzskatu, ka aptiekai šeit jābūt nepārprotami. Man kājas sāp, grūti paiet, bet ir jau švakāki vēl par mani.» V. Liepa smej, ka drīz jau valsti būs pārdzīvojusi. Viņa mēnesī par medikamentiem izdod ap 30 eiro, reizēm arī sanāk vairāk – ap 50 eiro. Sirmā kundze seko līdzi arī cenu izmaiņām un ir neizpratnē, kālab valsts nelūko pēc tuvāko kaimiņu pieredzes, jo tur medikamenti ir lētāki.
Reklāmas un dzīvesveids
«Es arī cilvēkiem saku – ja jums rūp, lai šeit atrastos aptieka, uz to ir arī jānāk. Jo vairāk iedzīvotāji to apmeklēs, jo tā šeit būs ilgtspējīgāka. Ne jau manis pēc, man patīk šis darbs, es te strādāju, jūtos labi. Esmu šeit gana ieguldījusi un turpinu to darīt, atdeve vēl jāgaida. Ja nekas nemainīsies, cilvēki neemigrēs un pamazām izvēlēsies arī laukus par savu dzīvesvietu, aptieka pastāvēs,» pārliecināta aptiekas īpašniece.
Velga Gūtmane ir novērojusi, ka arvien vairāk cilvēku sevi ārstē, balstoties uz žurnālos, internetā vai TV raidījumos iegūto informāciju. «Mēs esam spiesti sekot līdzi raidījumiem, jo esam ievērojuši, ka tikko pēc pārraides, kurā ieteiktas vienas noteiktas pārtikas piedevas, cilvēki nāk uz aptieku un prasa tieši to. Es pati esmu pilnīgi pret reklāmām. Ļaudīm vienmēr piekodinu, ja bijusi reklāma, noteikti tas ir dārgs preparāts,» saka V. Gūtmane.
V. Gūtmanes novērojumi liecina, ka iedzīvotāji lieto ļoti daudz pretsāpju medikamentu, tālab, viņasprāt, būtu jādomā arī par profilaksi, lai līdz medikamentiem vispār nenonāktu. Jāmaina dzīvesveids, jācīnās ar netikumiem. «Biju uz teātra izrādi un aizsvilos, novērojot kādu ainu. Padzīvojis kungs ar savu kundzi bija ieradušies uz izrādi, abi priecīgi šo notikumu atzīmē ar prāviem kūkas gabaliem. Taču vispirms sieviete no somiņas izņem insulīna šprici, turpat to ievada un tad notiesā salduma bumbu. Insulīna preparāti cukura diabētiķiem maksā milzu naudu, un to tiešām apmaksā valsts. Viņš sevi bendē, jo uz valsts rēķina dabū zāles,» nepieņemamu iedzīvotāju rīcību apraksta aptiekāre.
Laikraksts salīdzina cenas
«Bauskas Dzīves» veiktā cenu aptauja rāda, ka mūspuses novadu aptiekās cenas vienām un tām pašām zālēm atšķiras – no pāris centiem līdz vairākiem eiro. Piemēram, no bezrecepšu zālēm populārākais medikaments, kas satur aktīvo vielu ibuprofēnu, «Ibumetin» maksā 1,88 eiro Rundālē, bet 2,07 eiro Vecumniekos. Arī par patlaban pirms gripas sezonas sākuma pieprasītu homeopātisko preparātu «Oscilloccinum» var nākties šķirties no 7,09 eiro Iecavā un Bauskā, Rundālē tas maksā vien 5,38 eiro.
Ievērojamākas atšķirības ir recepšu medikamentiem. Piemēram, zāles «Procoralan», ko lieto pacienti ar hronisku sirds mazspēju, pērkot bez kompensācijas, maksā no 28,46 eiro Bauskā un Rundālē, bet Iecavā – pat 45 eiro. Cenu atšķirību nosaka vairāki faktori, arī piederība konkrētai aptieku ķēdei, atrašanās vieta.
«Bauskas Dzīves» veiktā medikamentu cenu aptauja četru mūspuses novadu aptiekās un Panevēžā Lietuvā
Pārdotākās bezrecepšu zāles Latvijā 2016. gadā
Dati: Zāļu valsts aģentūra.
Turpinājumu pētījumam par medikamentu cenām lasiet 12. decembrī.
Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
