Tukuma rajona «Meņģeļos» psihoterapeite Rita Zālīte, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas pasniedzēja, Latvijas Mākslas terapijas asociācijas biedre, šonedēļ vadīja vasaras nometni.
Tukuma rajona “Meņģeļos” psihoterapeite Rita Zālīte, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) pasniedzēja, Latvijas Mākslas terapijas asociācijas biedre, šonedēļ vadīja vasaras nometni.
To 24. jūlijā apmeklēja arī “Bauskas Dzīve”. Praktiskas nodarbības nelielai interesentu grupai bija vērstas uz radošu izpausmju veicināšanu, sevis iepazīšanu un personības pilnveidošanu.
Vīrieši ir piesardzīgi
Lai iesaistītos mākslas terapijas grupās vai individuālās nodarbībās, nav vajadzīga iepriekšēja sagatavotība, uzsver psihoterapeite Rita Zālīte.
Šoreiz nometnē piedalījās tikai dāmas. Rita Zālīte, kurai ir pieredze gan sociālpsiholoģisku treniņu, gan mākslas terapijas semināru vadīšanā, ir ievērojusi, ka vīrieši pret nezināmām lietām izturas diezgan piesardzīgi. Parasti viņi dod priekšroku individuālām nodarbībām ar pasniedzēju. Sievietēm izvēles kritērijs visbiežāk ir intuīcija, nevis prāta apsvērumi, tādēļ viņas aktīvāk iesaistās radošos meklējumos.
Neder klasiskie kritēriji
Nometnes dalībnieces trīs dienas pavadīja praktiskās nodarbībās. Izmantojot dažādas mākslas metodes un paņēmienus, viņas centās klasificēt savas sociālās lomas, vērtības, mērķus un ceļus to sasniegšanai. Zīmējot, gleznojot, veidojot kolāžas, pats galvenais ir fiksēt jaunas sajūtas, nevis domāt par to, lai kompozīcija būtu līdzsvarota vai toņu salikums – nevainojams. Gluži otrādi, ir jāaizmirst mākslas darba veidošanas klasiskie principi un iepriekšējas zināšanas. Nereti tas rada šķēršļus profesionāliem māksliniekiem, jo viņi visu grib darīt pareizi.
Taču mākslas terapijai ir citi mērķi un uzdevumi. Galvenais ir emociju atbrīvošana ar tēlu un simbolu sistēmas palīdzību. “Māksla, līdzīgi sapņiem, izsaka vēlēšanās tādā veidā, lai tās varētu aizslīdēt garām apziņas cenzoram,” uzskata psiholoģe Aija Ozoliņa-Nucho, vairāku mākslas terapijai veltītu apceru autore.
Nometnes dalībnieces katru vizuālās mākslas darbu analizē kopā ar pasniedzēju un kolēģēm. Lai terapija sasniegtu vēlamo rezultātu, grupā ir jāvalda gaisotnei, kas cilvēkus atbrīvo, ļauj uzticēties, paust savas izjūtas, pārdzīvojumus un vēlmes, nebaidoties būt nesaprastiem vai nosodītiem.
Karjera negarantē harmoniju
Ceļš uz mākslas terapijas metodes izzināšanu katrai dalībniecei ir bijis atšķirīgs. Triju bērnu māmiņa rīdziniece Aira Cimdiņa beidzot ir uzdrīkstējusies īstenot senu sapni un sākusi studēt psiholoģiju RPIVA. “Mākslas terapija mani ieinteresēja kā alternatīva metode, kas der bērniem, pieaugušiem un vecākiem cilvēkiem. Vairākus principus esmu pārbaudījusi savā ģimenē un redzu, ka dusmas, agresiju, pat slimības simptomus vienkārši var izlikt uz papīra. Nometnē ierados, lai atbrīvotos no stresa un līdzsvarotu savas dzīves prioritātes, jo pašlaik man ir sācies pārmaiņu periods. Es jūtos stipra un darboties griboša. Man ir svarīgi sevi apzināties un nezaudēt orientierus,” uzsver Aira.
Matemātikas skolotāja un grāmatvede Ērika Rumbeniece atklāj: “Esmu pietiekami veiksmīga biznesa sieviete, bet tas man nesniedz iekšēju harmoniju. Tālab mērķtiecīgi cenšos apliecināt sevi radošās un netradicionālās izpausmēs. Brīvajā laikā mācu sarīkojumu dejas. Pērn piedalījos nometnē “Astroloģija un tās draugi”, kur iepazinu dažādus psiholoģijas virzienus un Austrumu prakses. Kad savā elektroniskajā pastkastītē ieraudzīju divus jaunus piedāvājumus, bez domāšanas izšķīros par mākslas terapijas nometni.
