«Agrāk nemaz nedomāju, ka Bauskas mākslas skola man dos ko nozīmīgu,» atzīstas Elīna Griķe.
“Agrāk nemaz nedomāju, ka Bauskas mākslas skola man dos ko nozīmīgu,” atzīstas Elīna Griķe.
Mācoties Mākslas skolā, Elīna zīdu neapgleznoja, taču tagad tas ir viņas mazais biznesiņš. Šo nodarbi meitene apguva pašmācības ceļā. No Mākslas skolā piedāvātiem izvēles priekšmetiem topošā māksliniece un viņas draudzenes izvēlējās ādas apstrādi. Tomēr kursa darbā visas apgleznoja kleitas. Tā tas sākās.
Mākslas skola Elīnā attīstīja dabas doto talantu. Tagad jauniete darina vienreizējus mākslas darbus uz zīda un veido skaistas glezniņas.
“Bija jāiet ciemos. Tā kā man nepatīk ikdienišķas dāvanas, apgleznoju zīda šalli,” atceras Elīna. Tad arī draugi un paziņas ievēroja Elīnas darbus, viņi izteica savus pasūtījumus. Sākumā tas nenesa peļņu, jo krāsas un arī zīds ir dārgi. Toties ar laiku pasūtījumu skaits auga, tas radīja iespēju nopelnīt.
Elīna par saviem darbiem neprasa prāvu naudu, viņa pielāgojas pasūtītāja vēlmēm. Roku darbs ir daudz vērtīgāks par to, kas top fabrikā. Tam ir radītāja dvēsele, kas lietai piešķir lielāku vērtību.
Elīnas dzīves mērķis ir saistīts ar mākslu. Viņas sapnis – kļūt par ainavu arhitekti. Kad meitene vēl nezināja, ko darīs nākotnē, viņai nepatika Mākslas skolā. Ar draudzenēm nereti tika meklētas iespējas aizmukt no stundām.
“Tagad apzinos Mākslas skolā gūtā vērtību. Katrs likteņa pavērsiens jebkurā brīdī var būt izšķirīgs. Mēs nezinām, kurš ir īstais. Tāpēc jāizmanto visi,” secina Elīna. Viņa īpašu paldies teic vecākiem, kas laikus pamanīja meitenes talantu, iespējams, uzminēja nākotni un centās dot ko vairāk.
I. GRAUDIŅA, Bauskas 1. vidusskolas skolniece
