Aleksandru Prasalovu, pensionāru no Rundāles novada Viesturu pagasta Bērsteles, «Bauskas Dzīve» sastapa sestdienas,
23. aprīļa, priekšpusdienā Svitenes upītes krastā. Uz jautājumu, vai viņš upmalā talko, vīrs atklāja, ka nav nekāds talkotājs, bet gan cītīgi strādā.
– Nē, tie nav atkritumi, es maisā lasu gliemežus. Šogad sākuši iepirkt agrāk nekā citus gadus. Par kilogramu maksā 60 centus. Šorīt bija ļoti auksts, tādēļ to mazāk. Gliemežiem vislabāk patīk pieci, astoņi grādi un lietus. Tad tos var daudz atrast. Lasām abi ar sievu un nododam divas reizes nedēļā. Piektdien nopelnījām 18 eiro. Tas pie mazās pensijas ir labs papildu ienākums. Man jau pensija tikai 74 eiro, sievai gan vairāk. Kaut kā pa abiem izdodas savilkt galus. Maizei sanāk, es kādreiz nopērku aliņu, neko stiprāku gan ne.
Tepat blakus mājai upītē dzīvo bebri. Tie man ir malkas gādātāji. Nogāž vienu koku, tad otru. Atliek atnest mājās, izkaltēt un tad sazāģēt malkā. Pagājušajā nedēļā atvilku pamatīgu baļķēnu. Ar bebru palīdzību sagādāju malku visai ziemai.
To, ka šodien ir talka, zinu, bet es akcijā neiesaistos. Gar upes un ceļa malu staigājot, es talkoju katru dienu. Redzu izmestu pudeli, bundžu vai plastmasas maisiņu, paņemu. Neatstāšu taču, lai ieaug zālē.
Pavasarim šogad nav ne vainas. Pienāks maijs, varēs arī dārziņu apstrādāt. Pagaidām tikai sīpoli vadziņā iestādīti, pārējam vēl ir laiks.
Televīziju neskatos, man nepatīk tā politiķu tukšā muldēšana. Neciešu mētāšanos no vienas puses uz otru. Vienīgi par prezidentu varu teikt labu. Malacis, ka pēc slimības nepaņēma invaliditātes grupu, lai gan varēja to darīt, un turpina strādāt. Kārtīgs vīrietis.
Esmu pareizticīgais, bet uz baznīcu reti tieku. Kādreiz aizbraucu uz Jelgavu. Mana baznīca ir sarkanais stūrītis istabā, un Dievs ir manā sirdī. Lai palūgtos, nav jau vienmēr uz baznīcu jābrauc. Pēc nedēļas mums, pareizticīgajiem, būs Lieldienas. Viss Dieva ziņā, vai aizbraukšu uz baznīcu, vai godināšu Viņu mājās.
