Tirgū vairs nedrīkstēs pārdot uz vietas gatavotu malto gaļu.
Tirgū vairs nedrīkstēs pārdot uz vietas gatavotu malto gaļu.
Aizliegums stājies spēkā 1. aprīlī. Valdības noteikumiem, kas pieņemti jau 13. februārī, neatbilst neviena gaļas tirdzniecības vieta Bauskas rajonā.
Pieprasīta prece
Šis aizliegums vienādi pārsteidzis pircējus un pārdevējus. Malta gaļa bija pieprasīts un visai lēts produkts. Līdz šim pircējam bija iespēja vitrīnā izvēlēties kādu gaļas izcirtumu un lūgt to turpat uz vietas samalt jaudīgajā agregātā. Varēja pirkt kaut vai katru dienu pa 300 gramiem un nākamajā dienā nākt pēc svaiga maluma, tā stāstīja tirgotāji Bauzes tirgū Bauskā, atzīstot, ka biežāk šo produktu pirkuši mazturīgie ļaudis.
Šāda gaļas pārstrāde turpmāk, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, drīkstēs notikt tikai pārtikas ražošanas uzņēmumos, kur ir nodrošinātas visas higiēnas prasības. Malto gaļu varēs iegādāties rūpnieciski ražotu, saldētu vai atbilstoši atdzesētu līdz norādītajai temperatūrai.
Produkts ļoti ātri bojājas
Ar ko šķietami nekaitīgā maltā gaļa varētu apdraudēt pircējus? To skaidroja rajona Veterinārās pārvaldes laboratorijas vadītāja Veronika Bite. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka šis gaļas pusfabrikāts ļoti ātri bojājas, tajā ļoti ātri savairo- jas mikrobi un mikroorganismi. V. Bite atcerējās, ka savulaik pēc plašām kāzu svinībām mūsu rajonā vai visi kāzinieki nākamajā dienā nokļuva slimnīcā. Iemesls – kotletes un viltotais zaķis viesību galdam bija pagatavoti no nepareizi uzglabātas un ieskābušas maltās gaļas. Veronika Bite stāsta: «Gaļas gabala virsējā kārtiņa ir sausa, kā ar plēvīti apvilkta. Uz šī aizsargslāņa «sēž» mikrobi. Malšanai parasti tiek izmantota ne jau augstvērtīgākā gaļa, bet gan atgriezumi no malām, līdz ar to visi nelabumi tiek ievazāti produktā. Saimnieces vienā reizē neizcepto gaļu mēdz glabāt ledusskapī. Pelēkā krāsa gaļas virspusē nav oksidēšanās rezultāts, bet tie ir mikrobi. Varu pateikt, ka svaigi kautas gaļas vienā gramā ir ap desmit mikrobu vienību, vienā gramā maltās gaļas – 5000 mikrobu vienību. Jo siltāks gaiss vietā, kur gaļu maļ, jo ātrāk tā bojājas, tieši maltā gaļa ir brīnišķīga vide, kur mikrobiem vairoties. Ideāli būtu, ja gaļas maļamā mašīna pēc katras malšanas reizes tiktu izmazgāta – tā, kā to darām mājās. Tirgū to darbina visu dienu un agregātā savairojas mikroflora.»
Pircēji par jauninājumiem šaubās
Iespēja iegādāties rūpnieciski ražotu malto gaļu pircējus tomēr neapmierina. Dzirdēts, ka gaļas kombinātos ir tādas «elles mašīnas», kas spēj pārvērst maltajā gaļā ne tikai mīkstumu, bet arī kaulus un pat iesaiņojamo materiālu. Nav nekādas garantijas, ka patērē- tājs beigu beigās nesaņems vēl sliktākas kvalitātes produktu, nekā tas bija līdz šim tirgos. Gluži tāpat nevarēs zināt, cik reižu saldētās gaļas pikucis ceļā līdz veikalam ir atkusis, sastindzis no jauna, vai šis produkts tapis no Latvijā auguša šķiņķa.
Prasības ir pārspīlētas?
Rajona Veterinārās pārvaldes priekšnieks Jānis Bite atzina vien to, ka noteikumu un atbilstošo higiēnas prasību ievērošanu veterinārajam dienestam uzdots kontrolēt ļoti stingri. Kaut arī prasības šķiet nedaudz pārspīlētas, ir jāgādā, lai cilvēkiem piedāvātie pārtikas produkti būtu droši lietojami, bez riska saslimt. Acīmredzot veterinārā dienesta rīcībā ir metodes, kā to panākt nekļūdīgi.
Savukārt Vinets Veldre, Valsts Veterinārā dienesta priekšnieks, intervijā laikrakstam «Latvijas Vēstnesis» 29. martā sacījis, ka vienotai pārtikas kontroles institūcijai būtu jābalstās uz veterinārā dienesta bāzes, jo tas kontrolē visus pārtikas aprites posmus. Jēlu gaļu pārdod ne tikai tirgos, bet arī veikalos, un par tās kvalitāti nevar spriest ne ārsts, ne higiēnists, to var noteikt tikai ekspertīzes ceļā.
fakti
2000. gadā Latvijā slēgti 123 pārtikas pārstrādes cehi.
Sešos mēnešos slēgts 60 kautuvju un 15 pienotavu.
Valsts Veterinārā dienesta uzraudzībā ir 1070 pārtikas ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu, no tiem 2000. gadā brīdinājumus saņēmuši 630.
Katru nedēļu tiek plombētas no 8 līdz 12 tonnām dažādu veidu gaļas importa kravu, kas tiek iznīcinātas, jo nav bijuši kārtībā attiecīgie pavaddokumenti. Šo darbību koordinē Sanitārā robežinspekcija.
Dati no V. Veldres intervijas laikrakstā «Latvijas Vēstnesis»
