Jaunpujenu – Pujenu ģimenes sēta «Mālzemnieki» Vecumnieku pagasta rīkotajos konkursos mēdz būt pirmajā sešniekā.
Jaunpujenu – Pujenu ģimenes sēta «Mālzemnieki» Vecumnieku pagasta rīkotajos konkursos mēdz būt pirmajā sešniekā. Saimnieki Guntars un Astra savieno divas lauku dzīves daļas – biznesu un vides kopšanu.
Deviņi gadi lauku sētā
Jaunpujeni uz Vecumnieku pagastu nokļuva no Iecavas. «Mālzemniekos» viņiem aprūpējami 23 hektāri, bet gadu gaitā saimniekošana sašaurinājusies visiem labi zināmā iemesla dēļ – tā ienes aizvien mazāk naudas. Šajā sezonā samazinātas arī ar plēvi apjumtās platības, kurās audzē gurķus un tomātus. Preci šogad aizved uz nakts tirgu Rīgā, kur visu kravu pārdod uzpircējiem, jo pašiem nav vaļas tirgoties. Par pirmajiem gurķiem sanācis 70 santīmu kilogramā, tagad cena trīs reizes zemāka. Izaudzēta un pārdota viena tonna sīpolu ar lokiem.
No draugiem Iecavā Guntars mācījies kopt dārzeņus. Viņš ir diplomēts agronoms, beidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. Sieva atklāti bilst, ka viņai iedalīta melnstrādnieces loma.
«Mālzemnieku» saimnieks atceras ražošanai veiksmīgāku periodu. Audzējot dārzeņus un citas lauksaimniecības kultūras, izdevies sapelnīt naudu tehnikai. Tagad viņš strādā SIA «Latvall» kokskaidu kurināmā ražošanas nozarē Iecavā. Jāpagūst visi darbi, bet Guntars negaužas par aizņemtību un lauku dzīvi. Vien nosaka: «Tā ir sirdslieta.» Astra viņu papildina: «Jau vairākus gadus esam apņēmušies neaudzēt gurķus, taču pēc ziemas atpūtas atkal gādājam sēklas, audzējam stādus un viss sākas no gala. Izstādēs redzētais, no jauna uzzinātais un arī draugi mudi- na darbam.»
Lopiņu «Mālzemnieku» sētā ir tik daudz, lai pietiktu produktu pašu patēriņam.
Ciemiņi atbrauc atpūsties
«Mālzemnieki» atrodas blakus Vecumnieku jaunā un vecā ceļa sazarojumam. Nereti šeit piestāj svešinieki un vaicā, kā nokļūt tālāk. Vecajā lauku sētā labprāt sarodas Jaunpujenu ģimenes draugi, jo visi secinājuši, ka šeit ir vieta, kur var nomierināties un atpūsties. Vecie ozoli, egles, ābeļdārzs apjož ēku puduri. Kādreizējā klētiņa piemērota saimnieciskām vajadzībām, kūts paplašināta, bet sētā aizvien notiek kādi pārveidojumi. Pašlaik te top jauns betonēts celiņš, ierīkots romantisks apgaismojums. Guntars prot dažādus darbus un viņam patīk sakārtot sētu. Tāpat Astrai vēl padomā, kā skaistāk sakārtot pagalmu un apkārtni.
Mājiniekiem un ciemiņiem iemīļota vieta ir pirtiņa. Stundas laikā to var sakurināt un sēsties uz lāvas izkarsēties. Nedēļas nogalē allaž tiek iedalītas stundas pēršanās kūrei. Pašu gādātās bērzu slotiņas pirti piepilda ar vasaras aromātu. Kuram vien tīk, tas pēc sviedrēšanās metas dīķī. Peldēšanai ērtāks ir jaunais dīķis, bet vecajā iedzīvojušās zivis.
Trešais puika guļ ratiņos
Tērzējot par darbiem, par dzīvi, visu laiku runas iegriezās par šo pavasari. Gaidot trešo Jaunpujenu atvasīti, darbi iekavējušies. Māmiņa kādu laiku gulējusi slimnīcā, un tad vīrieši saimniekojuši vieni paši. Kristapiņam vēl tikai viens mēnesītis, un viņš rātni guļ ratiņos. Toties desmitklasnieks Artis un septītklasnieks Zintis ir čakli palīgi visos darbos. Puikas saista sporta nodarbības, abi ir labi šķēpmetēji, trenējas pie pedagoga Ivara Zilgalvja, kurš savulaik bijis arī Guntara Jaunpujena – Pujena skolotājs. Artis nodomājis mācības turpināt Murjāņu sporta ģimnāzijā, kur vēl jāiztur pārbaudījumi. Zēni jutās vīlušies, uzzinājuši, ka šonedēļ paredzētā treniņnometne ir atcelta. Vecāki savukārt nopriecājās, ka puikas būs mājās un palīdzēs.
«Mālzemnieku» sētas mūžs jau sniedzas pāri pusgadsimtam. Tagadējiem saimniekiem izdodas uzturēt šeit latvisku darbīgumu un gaišu starojumu. Tā ir liela māksla šajā laikā, kad sabiedrībā valda rezignācija.
