Laikraksta «Bauskas Dzīve» 12. marta numurā (2. lpp.) izlasīju publikāciju «Mazajam skolēnam ir sāpīgi».
Laikraksta «Bauskas Dzīve» 12. marta numurā (2. lpp.) izlasīju publikāciju «Mazajam skolēnam ir sāpīgi».
Jūs rakstāt, ka runa ir par visdārgāko šajā pasaulē – par Jūsu bērnu. Par to nevienam, arī man, šaubu nav. Bērns ir visdārgākais.
Diemžēl Jūsu attieksme pret šo dārgumu ir aplama. Jūs gribat «iezāģēt» nīstajai skolotājai, bet patiesībā Jūs zāģējat zaru, uz kura pati sēžat kopā ar savu meitu. Jūs esat aizmirsusi, ka šo rakstu avīzē lasīs ne tikai skolotāja, bet arī Jūsu meita, viņas klases biedri. Un tieši jauniešiem Jūs esat izdarījusi vislielāko «lāča pakalpojumu». Ir pilnīgi skaidrs, kāpēc meitai trūkst pieklājības pret skolotāju, ir «liela mute». Tur vainīga esat Jūs pati. Cik noprotams, Jūsu mājā notiek skolotājas kritizēšana, meitai dzirdot. Vislielākais pierādījums tam ir Jūsu raksts avīzē. Šādā gaisotnē Jūsu meitai nekad nebūs cieņas pret audzinātāju, bet skolotājas rīcība ir tikai sekundāra.
Pret visiem saviem bijušajiem skolotājiem es izjūtu dziļu cieņu. Un tas ir tieši tāpēc, ka mani vecāki ļoti cienīja pedagogus un neko sliktu par viņiem nedomāja. Man nekad nenāca prātā sūdzēties par skolotājiem. Zināju, ka vainīga esmu tikai es. Par šādu audzināšanu esmu pateicīga saviem vecākiem.
Jā, piekrītu, tagad ir citi laiki. Skolēni vairs nerespektē vairākas ētikas normas. Ļoti daudzi dzer alkoholu, smēķē, lieto narkotikas, ir pārgudri un nepieklājīgi. Reiz viena pazīstama meitene teica: «Stundā neko dzirdēt nevar, visi trokšņo, neklausās skolotāju.» Cik noprotu, šajā mācību iestādē arī skolotājai ir lielas problēmas ar disciplīnu. Un tādēļ notiek tā skolēnu pārsēdināšana. Tas, ka Jūsu meitai jāsēž ar šo zēnu vienā solā, nenozīmē, ka viņai ar zēnu jādraudzējas. Novēlu Jūsu meitai būt pieklājīgai pret skolotāju, un viss atrisināsies. Ne velti saka: «Kā mežā sauc, tā atskan.»
Laikraksta lasītāja, pensionāre
