Bija tāds laiks, kad pa radio vai diendienā aicināja: ievelciet telefonu, un mēs jums atvērsim pasauli! Arī es atsaucos šim solījumam, kaut tas man izmaksāja vairāk nekā simt latu.
Bija tāds laiks, kad pa radio vai diendienā aicināja: ievelciet telefonu, un mēs jums atvērsim pasauli! Arī es atsaucos šim solījumam, kaut tas man izmaksāja vairāk nekā simt latu. Es nekāroju sazināties ar visu pasauli. Biju ļoti laimīga, ka varēju sarunāties ar radiem, draugiem, pie vajadzības – ar dakteri tepat Bauskas rajonā. Varēju kā priekos, tā bēdās ar viņiem dalīties. Un radās dzīvei cita vērtība, gaišums dvēselei.
No 1998. gada decembra kā melns nezvērs uzgūlās sirdij. 18. decembra «Bauskas Dzīvē» ievietots raksts «Tālruni vēlams izmantot reti un runāt īsi». Par katru minūti jāmaksā divi santīmi. Kas tad ir noticis, ka tāds rīkojums? Kad es vairs nevaru runāt tik, cik tas ir man vajadzīgs un neskatoties katru brīdi pulkstenī! Vai tad nebūtu diezgan, ja mēs viena lata vietā, kā līdz šim, maksātu tos trīs latus mēnesī? Par mobilajām un starptautiskajām sarunām maksa gan tikšot pazemināta. Vai var būt kāds vēl ciniskāks, nežēlīgāks, netaisnīgāks kā tas, kurš izdomā un pieņem šādus lēmumus. Tā izrīkoties var tikai tāds cilvēks, kas ienīst latviešu tautu!
Ja būtu cilvēcīgi izdomāts, tad cena būtu pielikta par mobilajām un starptautiskajām sarunām, jo šos sakarus izmanto cilvēki, kuri ir spējīgi strādāt un pelnīt.
Jau otrs mēnesis, kā neviens man vairs nezvana un nevienam draugam vairs nezvanu es. Piezvanīt un pateikt: «Es vēl elpoju.» No tā sirds vieglāka nekļūs. Un vai «Lattelekomam» no tik īsas sarunas ir kāda peļņa? Un no tā, ka zvana īsi un zvana reti?
Lai SIA «Lattelekom» cenu noteikšanas vadītājs Guntars Jansons sniedz atbildi un paskaidrojumus šai vēstulei!
Z. ZAĶE Vecumniekos
