Agrāk man šķita, ka muzejs ir vecu, nekam nederīgu mantu glabātava.
Agrāk man šķita, ka muzejs ir vecu, nekam nederīgu mantu glabātava. Protams, tad es vēl biju maziņa. Man nepatika muzeju smarža, kas rodas no vecām lietām. Tolaik es domāju – nu, kam vajadzīgi visi tie kastroļi, kannas un sazin kādi darbarīki!
Jau ilgu laiku ir citādi. Mani sākušas interesēt muzejos glabātās mantas. Katru gribas stundām ilgi aplūkot. Manā jaunajā skolā ir dažas stundas, kas notiek Latvijas Vēstures muzejā Rīgā. Tur jāzīmē ļoti, ļoti senu audumu raksti. Tad var daudz ko pārdomāt.
Vai tu spēj iedomāties, ka modernais tālruņa aparāts, kas ir tavās mājās, vai jaunais televizors pēc 100 gadiem arī nokļūs muzejā? Šķiet neticami? Arī rotaļlietām tur atradīsies vieta, piemēram, bērnu iemīļotajam tamaguči. Cilvēki 21. gadsimta beigās brīnīsies par to visu gluži tāpat kā mēs, uzlūkojot koka grābekli vai petrolejas lampu. Kur nu vēl vecās automašīnas! Mums jāsmejas, tādas ieraugot, jo redzams taču, ka ātri braukt ar tiem auto nav iespējams.
Šīs dīvainības rodas tāpēc, ka tehnika ļoti, ļoti strauji attīstās un visi domā tikai par vienu – lai cilvēkiem dzīve būtu ērtāka, lai viņi, pat mājās sēžot, varētu uzzināt visu par notikumiem pasaulē. Jo ātrāk lido lidmašīnas un traucas mašīnas, jo lielākas iespējas rodas cilvēkiem apceļot visu pasauli.
Senos laikos dzīve bija pavisam mierīga. Tādēļ arī ļaudīm pietika laika veselu stundu ar roku griezt dzirnaviņas, lai uzvārītu vienu tasīti kafijas. Brauciens zirgu pajūgā viņiem šķita liels notikums, jo pārvietošanās bija daudz ātrāka nekā ar kājām. Ja mūsdienās kāds iedomātos atgriezties pie vecajiem paradumiem, viņu uzskatītu par dīvainu vai pat traku.
Ja tev gadās nokļūt kādā muzejā, padomā par šīm lietām. Ir jauki, ka muzeju darbiniekiem drīkst uzdot daudz jautājumu. Viņi var atbildēt uz visiem. Manuprāt, visinteresantākais muzejs Bauskas apkaimē atrodas Gailīšu pagastā, kur glabājas zemnieku sētas priekšmeti un mašīnas. Cik interesanti par visām lietām prot stāstīt šī muzeja vadītājs! Es dažkārt klausos viņā kā pasaku vecītī.
Man būtu liels prieks, ja tu uzrakstītu vēstulīti par iespaidiem kādā muzejā.
LAURA
