Rūpes, raizes un vēdera graizes…
Rūpes, raizes un vēdera graizes,
Reizēm nepietiek dienišķās
maizes,
Reizēm gultā zem segas pat
salst,
Reizēm puķes un mute pat
kalst.
Bet tas nozīmē, ka es vēl dzīva,
Gribu, varu vēl pretoties spīva,
Ka vēl nenobeigts izdzīvot
spars
Un pret debesīm slienas vēl
gars.
Vēl šī pasaule sveicina mani –
Bites, tauriņi un puķu zvani,
Vēl no manis ir putnēnam bail,
Kaķa actiņas pretī man gail.
Vēl šī pasaule ļoti man pieder,
Vēl te dvēsele manējā ieder.
Lai vēl ilgi gan salst man, gan
sāp,
Tikai lūgšana augšup lai kāpj.
