Codes pagastmājai, šķiet, piemīt kāda īpaša aura. Pašvaldības darbinieki gan apgalvo, ka nekādas leģendas ēkai, kas savulaik celta kā kopsaimniecības «Code» dārzeņu un sakņu noliktava, neesot.
Codes pagastmājai, šķiet, piemīt kāda īpaša aura. Pašvaldības darbinieki gan apgalvo, ka nekādas leģendas ēkai, kas savulaik celta kā kopsaimniecības “Code” dārzeņu un sakņu noliktava, neesot. Taču siltinātos toņos krāsotais namiņš, kurā top jaunas ieceres un risinās visi pagasta lielie darbi, daudzus saista tieši ar savu šodienas vizuālo tēlu. Mājai lieliski piederas tās nosaukums “Ābelītes”.
Vakaros, kad beidzas darbdienas steiga, namiņā iestājas klusums, ko kādreiz pārtrauc signalizācijas spalgais troksnis. Tad zinātāji teic – kāds vads vai zirneklis vainīgs. Citreiz gadās, dienas laikā ne no šā, ne no tā atveras kādas durvis – tautā tad saka, caurvējš staigā. Savukārt šovasar pagastmājas 11 darbiniekiem gribējusi pievienoties arī kāda ģimene – skurstenī ligzdu ierīkoja kovārņi. Apkures sezonai sākoties, nelūgtos iegātņus nācies aizraidīt.
Uzņēmēji nāk ar idejām
Visbiežāk “Ābelītēs” durvis virina pašvaldībā strādājošie, deputāti, apmeklētāji, kuri jo naski te ierodas piektdienās. Kā jau vairumā pagastmāju, nācēji ir pabalstu prasītāji, netrūkst arī neapmierināto, skaidrību izzināt gribošo. Problēmu, kurām codieši risinājumu meklē pagastmājā, ir ne mazums. Sākot no pilošiem krāniem, pārplūdušiem pagrabiem līdz pat prasībai garantēt sanitārās normas pie atkritumu konteineriem. Tā kā pašvaldība nodrošina komunālos pakalpojumus, iedzīvotāji nereti vēlas zināt pakalpojuma maksas pamatojumu.
Uz “Ābelītēm” atnesti un ar vietvaras atbalstu realizēti arī vairāki iedzīvotāju, uzņēmēju rosināti projekti. SIA “Duklavs” sakopusi apkārtni ap savu veikalu, vasaras kafejnīcu, labiekārtots krustojums līdzās, izveidoti gājēju celiņi. SIA “Teiksmas” devusi artavu ēkas “Virsaiši” fasādes sakopšanā. Savukārt nākamgad ar zemnieku saimniecības “Kārkliņi” atbalstu taps jauns ceļš uz pansionātu “Derpele”.
Jāstrādā šaurībā
Codes pagasta padome izvietojusies ēkas pirmajā stāvā, nelielos kabinetos. Ir par šauru – atzīst pašvaldībā strādājošie, taču nav iespējas paplašināt telpas. Nākotnē, veidojot novadu ar Mežotnes pašvaldību, reorganizēs veicamās funkcijas, varēs domāt par jaunā novada centra atrašanos. Tad arī lems, kādas institūcijas atradīsies pašreizējā Codes pagastmājā.
Lai arī tā iekārtota vienstāva ēkā, te nav iespējams iekļūt apmeklētājiem ratiņkrēslos. Īpašas uzbrauktuves nav arī pie pasta, vienīgi doktorātā ir padomāts par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Lai arī šaurībā, tomēr par darbam piemērotu vidi strādājošie īpaši nesūdzas. Pietiekams ir datortehnikas nodrošinājums, katram darbiniekam ir dators un interneta pieslēgums, kas ir rajona Padomes kopējā tīklā. Tā kvalitāte gan ir ļoti neapmierinoša. Sūtot elektroniskās vēstules, nav garantijas, ka adresāts tās saņems.
Pašvaldībā strādājošo pārziņā ir trīs vieglie automobiļi. Kopējā pagasta tehnikas bāze ir krietni lielāka – ir vēl mikroautobuss, divas kravas mašīnas, divi traktori un greiders. Šo tehniku izmanto galvenokārt komunālā dienesta darba nodrošināšanai.
Savs pagrabiņš un “Kausiņš”
Plašas ir pagrabtelpas, kurās ierīkota vieta saviesīgiem pasākumiem. te atrodas dažas palīgtelpas, arhīvs, arī virtuve, kas aprīkota ar visu nepieciešamo, lai pašvaldības darbinieki varētu ieturēt pusdienas. Codes pagasta padomei noteikts darba laiks no pulksten 8 līdz 17, pusdienas pārtraukums no pulksten 12 līdz 13.
Gandrīz visi vietvarā strādājošie dzīvo Codes pagastā un uz darbu tiek ar personisko transportu vai kājām. Nepilna kilometra attālumā no pagastmājas atrodas kafejnīca “Kausiņš”, kurp dažreiz kāds no pašvaldības darbiniekiem dodas ieturēt maltīti.
Pagastmājā strādājošiem ir arī savas tradīcijas. Interesanta ir, piemēram, darbinieku dzimšanas dienu atzīmēšana, kad līdztekus ziediem un nelielai dāvaniņai jubilāram vienmēr tiek veltīta kāda dziesma. Kopā ar deputātiem tiek svinēti vasaras saulgrieži un Ziemassvētki. Pagasta ļaudis ir aktīvi sportotāji, viņi apmeklē Codes pamatskolas zāli. Reizi nedēļā – otrdienās – visiem codiešiem ir iespēja pusotru stundu bez maksas izmantot sporta namu “Mēmele” Bauskā. Diemžēl pagastā nav sava kultūras nama, tāpēc svētku reizēs pulcējas vietējās pamatskolas zālē. Ēka Draudzības ielā pēc tās privatizācijas kultūras pasākumiem kļuvusi mazpiemērota, tur pulcējas vienīgi jauktā kora “Mēmele” dziedātāji.
Ieprecējies no Vidzemes
Codes pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Āboliņš Zemgalē ieprecējies no Vidzemes. Taču saites ar dzimto Madonas rajona Dzelzavas pagastu nav sarautas. Nu jau tradicionālas kļuvušas ikgadējās tikšanās ar Dzelzavas pašvaldību.
A. Āboliņa ģimene mīt privātmājā, kurā jurģi nosvinēti pirms 12 gadiem. Ģimenē ir trīs pilngadīgi bērni. Pagastā A. Āboliņš veic gan vietvaras vadītāja, gan izpilddirektora pienākumus. “Pašvaldībai līdz trim tūkstošiem iedzīvotāju algot izpilddirektoru ir lieka līdzekļu izšķērdēšana. Nav tik liels likumdošanas darbs, ka tam man būtu jāvelta visa darbdiena. Uzskatu, ka, sekojot līdzi darbu tehniskai norisei, tieku sekmīgi galā ar izpilddirektora pienākumiem,” tā spriež A. Āboliņš. Savukārt Ulda Kaņepa pārziņā ir saimniecisko darbu uzraudzība.
Kolēģi, citu rajona pašvaldību vadītāji, par A. Āboliņu izsakās vairumā pozitīvi. Tiek uzsvērts viņa enerģiskums, prasme strādāt ES līdzekļu piesaistē. Tomēr kāds arī iebilda, ka Codē valdot Āboliņa diktatūra, kas gan nodrošinot kārtību, tomēr neradot tīkamu iespaidu par pašvaldības vadītāja darba metodēm, gaisotni kolektīvā.
“Āboliņš ir ļoti prasīgs pagastvecis, bet tā laikam ir labāk, jo tad ir lielāks stimuls kārtīgi izpildīt visus uzticētos pienākumus,” tā savu priekšnieku vērtē lietvede, arī dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Jautrīte Kļava.
Iepazīti visi priekšnieki
J. Kļava ir ilggadējākā pašvaldības darbiniece, kas savus pienākumus pilda kopš 1989. gada. “Esmu tipisks lauku cilvēks, kurai lielpilsētas bruģa slīpēšana bija tik vien kā frizieres iemaņu apgūšanas laikā Rīgas 34. profesionālajā arodvidusskolā. Šajā amatā pirmā darbavieta bija uzņēmumā “Bauskas sadzīves pakalpojumi”. Arī šodien pavisam novārtā savu profesiju neesmu atstājusi, labprāt izpalīdzu gan kolēģiem, gan pagasta ļaudīm,” atklāj J. Kļava.
Viņa parasti ir pirmā uz pagastmāju atnākušo uzklausītāja. Nereti, ar Jautrīti izrunājušies, sirdi izkratījuši un padomu saņēmuši, viņi vairs nevēlas satikt citus speciālistus vai pašvaldības vadītāju.
“Šajos 17 gados kādi tik cilvēki te ir sastapti! Tie ieradušies gan ar labiem paldies vārdiem, gan nākuši žulti izgāzt. Emocijas ar visiem ir jāprot savaldīt, laikam jau man tas izdodas, jo joprojām esmu šajā amatā,” secina J. Kļava. Tomēr viņa atzīst, ka, gadiem ejot, nogurums pieaug, tad vislabākā relaksācija ir darbs ģimenes dārziņā.
Kādreiz sauca par Slaktera ielu
J. Kļava iepazinusi visus atjaunotās Latvijas laika pašvaldības vadītājus: Voldemāru Aveiku, Ziedoni Tītu, Aivaru Svarenieku. Katrs no viņiem asociējas ar kādu lielāku vai mazāku veikumu pagasta ļaužu labā. V. Aveiku daudzi slavējuši par sekmīgi veikto zemes reformu, zemessardzes izveidošanu pagastā. Taču vairumam codiešu visspilgtākā atmiņā ir palicis kādreizējais kolhoza un arī ciema padomes vadītājs Jānis Slakteris. Ne velti tagadējo Lielo ielu, kurā atrodas pagastmāja, kas kādu laiku bija kolhoza kantoris, vietējie dēvēja par Slaktera ielu. Īpaši pateicīgi J. Slakterim var būt skolas bērni un pedagogi, jo ar viņa gādību par kolhoza līdzekļiem ciema centrā 1965. gadā uzcēla tagadējo Codes pamatskolas ēku.
Padomju gados no kopsaimniecības un vietējās varas veiksmīgas sadarbības bija lielā mērā atkarīga ļaužu dzīves kvalitātes uzlabošana. Daudz laika un enerģijas iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanai veltījis kolhoza priekšsēdētājs Mihails Arcimovičs. Viņš Codē izvērsa plašu celtniecību, tika būvētas iedzīvotāju ģimenes mājas. Codieši vēl tagad viņam var būt pateicīgi par gāzes apkures ierīkošanu.
***
uzziņai
– Valsts amatpersonu deklarācijā par 2005. gadu Codes pagasta padomes priekšsēdētāja Andra Āboliņa ienākumi ir:
– 589 lati par darbu Bauskas rajona Padomē,
– 11 259 lati par darbu Codes pagasta padomē.
– Pašvaldības vadītāja alga šogad ir 540 latu mēnesī. Vietvaras vadītāja alga ir sešu valstī noteikto minimālo algu apmērā.
– Saskaņā ar darba samaksas nolikumu, izpilddirektoram noteikts algas koeficients 0,9% no vadītāja algas (540×0,9=486 lati). Tā kā pašvaldības vadītājs ieņem arī izpilddirektora amatu, tad viņam par šo pienākumu pildīšanu tiek aprēķināta puse no izpilddirektora algas likmes – 243 lati mēnesī.
– Visiem vietvaras darbiniekiem gadā tiek izmaksātas 13 algas.
