Garausainie truši – viens no Lieldienu svinību simboliem – lauksaimniekiem ir labs blakus-bizness, bet pūkaiņu mīļotājiem –
savdabīgs mājdzīvnieks.
Krāsaino olu nesēju godu truši dala ar zaķiem, angliski tos apzīmē par «Lieldienu garausi» jeb «The Easter Bunny». Fantastiskais tēls 17. gadsimta beigās radīts vācu luterāņu vidū, piešķirot Ziemsvētku vecītim līdzīgu lomu, no kura nepaklausīgie varēja saņemt arī rājienu.
Sāka kā cepetis
Bauskas novada Gailīšu pagasta šķirnes trušu audzētāja Inese Salmiņa izpētījusi, ka pirmais Lieldienas kuplinājis truša cepetis 15. gadsimtā. Inese trušus audzē, «kopš sevi atceras», joprojām hobija līmenī esošās nodarbes iemaņas mantojusi no mātes un vecmāmiņas.
Tagad Inese apstājusies pie divām šķirnēm – ‘Lielais melnais sudrabotais’ un ‘Lielais gaišais sudrabotais’. Pirmās pārstāvis, kura pensionāra kažoks joprojām kupls un spīdīgs, uz kastes nolikts, cēli izsper kāju uz priekšu un izceļ purnu – reiz iemācīto īsti šķirnes eksemplāri neaizmirst, smejas saimniece.
Viņas pārziņā ir ap 200 trušu, kā arī vistas un muskuspīles. Dzīvnieciņus pārdod vaislai un turēšanai. Truša gaļa Ineses ģimenē patlaban ir veselīgas iztikas papildinājums – kotletes, kūpinājumi, zupas ir gardas. Pārtikas eksperti norāda, ka truša gaļa ir ļoti veselīga, taču mūsu valstī tā kopā ar citiem mazāk populāriem veidiem ir niecīga daļa no kopējā gaļas produkcijas apjoma.
Cīnās par balvām
Pūkainās ādiņas no Gailīšiem nonāk apģērbu fabrikā Rīgā. Savukārt trušu audzētāja kopš 1996. gada Stella Rubaņika no Vecumniekiem, kuras fermā ir arī pundurtruši, ādiņas izmanto ne tikai apģērbos un aksesuāros, bet arī darina rotas. Šajās Lieldienās Stella ir ļoti aizņemta – viņas «audzēkņi» kuplina svētku sarīkojumus dažādās vietās Rīgā.
Inese ar domubiedriem 2005. ga-da nogalē dibināja Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociāciju. Gailīšu audzētājas truši daudzkārt ieguvuši godalgas izstādēs Latvijā un citviet Eiropā. Inese nosmej, ka ārvalstu audzētājiem ir ļoti svarīgi uzvarēt, bet latvieši savā starpā neesot tik nenovīdīgi: «Mums prieks citam par citu. Vienreiz iedod balvu vienam, pēc tam otram, galvenais – sadarboties. Šveicieši vai čehu audzētāji vienmēr uzsver, ka viņa trusis ir čempions un jau no pavisam maza vecuma piesaka jauno čempionu, ko stājai izstādē izdresē no mazotnes.» No Eiropas valstīm Latvijas audzētāji ved jauno vaislas materiālu.
Izstādēs Rāmavā balvas par saviem «audzēkņiem» saņēmuši divi Iecavas novada audzētāji – Aldis Kadiķis un Ivars Vientulis.
Nav nevainīgi mīļumiņi
Runas par trušu vaislību nav pārspīlētas. Veseli trušu tēvi gatavi dzimtu turpināt teju nemitīgi, tāpēc gudriem kopējiem jākontrolē, lai mātītes netiktu nomocītas pārmērīgas orģijās. Truši ir iecienīti mājdzīvnieki, jo izskatās pūkaini un jauki. Taču tie, kas iepazinuši garaušus tuvāk, nošūpo galvu – pūkaiņi mēdz sagrauzt dažādus vadus.
Ar ko truši atšķiras no zaķiem? Trusēni piedzimst akli un pliki, savukārt zaķēni uzreiz labi redz un ir ar biezu kažoku. Truši dabā mīt kolonijās zemzemes alu sistēmās, savukārt individuālisti zaķi veido ligzdas virs zemes. Zaķi parasti ir lielāki par trušiem, garākām pakaļkājām un ausīm, turklāt cilvēks tos nekad nav pieradinājis. Kurš labāks olu nesējs – pārbaudiet šajās Lieldienās!
UZZIŅAI
Truši ikdienā un svētkos
Lieldienu garausi vēl pagājušā gadsimta sākumā pastkartēs nereti attēloja košās drēbēs, nesot krāsainas olas, saldumus un rotaļlietas.
Rosīgais dzīvnieks mākslā, arī ar reliģiju saistītajā, nereti izmantots kā auglības simbols.
Šķirnes trušu audzētāji mūsu novados:
Inese Salmiņa Bauskas novada Gailīšu pagastā; Stella Rubaņika Vecumniekos; Aldis Kadiķis un Ivars Vientulis Iecavas novadā.
Avoti: wikipedia.org, zooeksperts.lv, skirnestrusis.lv.
