Noslēdzies «sporta, kultūras un pieminekļu» maratons, kas ilga no 26. septembra līdz 12. oktobrim.
Noslēdzies «sporta, kultūras un pieminekļu» maratons, kas ilga no 26. septembra līdz 12. oktobrim. Sākot strādāt par valsts kultūras inspektori un speciālisti kultūras jautājumos Bauskas rajonā, mans pirmais uzdevums bija iepazīties ar pagastu pašvaldību, tautas un kultūras namu vadītājiem, kultūras dzīves organizētājiem.
Kopā ar kolēģēm – Bauskas rajona Padomes galveno speciālisti sporta jautājumos Ingu Ūbeli un kultūras pieminekļu aizsardzības inspektori Bauskas rajonā Mārīti Putniņu – apmeklējot visas rajona pašvaldības, veidojās pirmais iespaids par kultūras dzīvi rajonā. Gribētos atklāt šī brauciena iespaidus un analizēt pašreizējo situāciju.
Sarīkojumi bez maksas
Katrā pagastā mums izvērsās plašas diskusijas. Saturīgās sarunas apliecināja, ka kultūras jautājumi pašvaldībās ir aktuāli, tās ir patiesi ieinteresētas iedzīvotāju kultūras bagātināšanā. Katra pagasta budžetā ir paredzēti līdzekļi kultūras pasākumu organizēšanai. Pašvaldības iespēju robežās iedzīvotājiem piedāvā vismaz pāris reižu gadā apmeklēt kultūras sarīkojumus bez maksas. Tie ir Jāņi, Ziemassvētki, Valsts svētki, kad koncertos uzstājas gan pagasta amatierkopas, gan ciemiņi no kaimiņu pagastiem un mākslinieki no Rīgas. Piemēram, Vecsaules pagastā gadā notiek deviņi tradicionāli sarīkojumi, ko apmeklētāji gaida ar nepacietību.
Jauniešu piesaiste
Aktuāls jautājums mūsu sarunās bija jauniešu brīvā laika izmantošana. Pagastos, kur ir tikai pamatskolas, liela daļa jaunās paaudzes pēc pamatskolas beigšanas aiziet uz pilsētu vidusskolām, uz Rīgu, Jelgavu utt., bet sestdienās, svētdienās viņi atgriežas mājās. Jauniešiem ir iespējas iesaistīties amatieru kopās, sporta aktivitātēs, tomēr iecienītākais brīvā laika pavadīšanas veids ir diskotēka. Varētu ierosināt jauniešiem diskotēkas rīkot ar tematisku ievirzi, organizēt dīdžeju konkursus, veidot jauniešu klubus… Tas viss atkarīgs no jauniešu iniciatīvas un vēlēšanās veidot kulturālu vidi, uzturēties kulturālā sabiedrībā.
Citi nealgo speciālistus
Vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka vienā pagastā atrodas vairāki apdzīvoti centri, piemēram, Viesturu pagastā – Viesturi un Bērstele, Brunavas pagastā – Brunava un Grenctāle, Vecsaules pagastā – Vecsaule, Jaunsaule un Ozolaine. Tradicionāli kaimiņu pagasti sadarbojas kultūras, sporta jomā. Piemēram, izveidots Vecsaules un Skaistkalnes apvienotais sieviešu koris «Skalve», Viesturu un Rundāles sieviešu koris «Rundāle», Ceraukstes un Brunavas pagasta jauktais koris «Grenctāle».
Katra pašvaldība nedaudz citādāk organizē kultūras speciālistu piesaisti savam pagastam. Šie darbinieki tiek algoti, bet ir pagasti, kur šos pienākumus speciālisti veic bez atalgojuma. Divos pagastos – Mežotnē un Stelpē – nav ne kultūras nama, ne algota kultūras darbinieka. Ar to saistīts arī nelielais amatierkopu skaits. Neraugoties uz šādu situāciju, Mežotnes pagasta jauktais koris guvis atzinību dziesmu svētkos, koru skatēs, pārstāvējis Latviju ārzemēs. Paldies kora diriģentei Mārītei Jonkus par profesionalitāti, dziedātājiem – par entuziasmu, pašvaldībai – par atbalstu. Ideja, kuras apspriešana varētu turpināties laikraksta slejās, ir pagastu dienas Bauskā. Tajās katrai pašvaldībai būtu iespēja parādīt kultūras darbu un varbūt arī citus sasniegumus. Pašvaldību vadītāji izrādīja interesi par šo ideju, izteica priekšlikumus.
Viens kolektīvs uz 398 iedzīvotājiem
Brauciena iespaidi un pārskats par kultūras situāciju rajonā apkopoti rakstam pievienotajā tabulā. Tā dod iespēju izdarīt interesantus socioloģiskus aprēķinus. Piemēram, rajonā darbojas vidēji viens amatieru kolektīvs uz 398 iedzīvotājiem, bet nelielajā Bārbeles pagastā – viens kolektīvs uz 100 iedzīvotājiem.
Rakstot par kultūras iestādēm, jāmin četras kultūrizglītības iestādes mūsu rajonā – Bauskas mūzikas skola, Iecavas mūzikas skola, Vecumnieku mūzikas skola, Bauskas mākslas skola. Kultūras iestādes ir arī 37 bibliotēkas, valsts un pašvaldību muzeji, ko esmu nolēmusi tuvākajā laikā apmeklēt.
