Oktobra pēdējās divas nedēļas naskie velobraucēji Guntis un Mārtiņš Dravnieki no Iecavas novada pavadīja ceļojumā pa Maroku, kam vietnē velocelojumi.lv bija pieteikušies pirms gada.
Ciemu burvība
No Kauņas lidostas uz Alakanti startēja 40 latviešu amatieru riteņbraucēju grupa. Almērijā saņēmuši savus velosipēdus, ko līdz Spānijas piekrastei brauciena rīkotājs aizveda ar busiņu piekabē, ar prāmi mērojuši sešu stundu ceļu pāri Vidusjūrai. Melillā, kur vēl ir nožogots Spānijas anklāvs, startējuši rietumu virzienā.
Katru rītu grupa uzzināja dienas galamērķi, kas bija izplānots ar dažādiem maršrutiem. «Taisnā virzienā tie bija 70 kilometri, bet katra grupa pēc interesēm varēja nobraukt līdz pat 100 kilometriem,» skaidro Guntis, «sadalījāmies jaudīgāko un lēnāko grupās. Mēs ar Mārtiņu parasti braucām divatā, jo mums ar amatieru sacensību pieredzi gribējās nobraukt vairāk.» Kopumā pieveikuši 920 km.
Līdz El Hoceimai braukuši pa jūras krastu, piestājot mazajos ciemos, kur iecavnieki vislabāk izjutuši vietējo kolorītu. «Nevienā ceļojumā neesmu ēdis tik daudz vietējo ēdienu – tadžīnā gatavotu dārzeņu un jērgaļas sautējumu, uz restēm ceptas zivtiņas – ļoti garšīgi, turklāt lēti. Reiz abi ar Mārtiņu pieēdamies par 4 eiro tā, ka pusstundu nevarējām pakustēt,» smejas Guntis, piebilstot, ka līdzpaņemto vēdera līdzekli tā arī nav attaisījis.
Īpaša tēja
Latviešiem iegaršojusies vietējā piparmētru tēja, ko uzlej uz «dzīvām» lapām, kas aizpilda puskrūzi, pievienojot daudz cukura. Mārcis atvedis ciemkukuli – vietējo saldināto dzērienu ar apelsīnu gabaliņiem. Tas lieti noderēja pie fiziskās slodzes.
Dažas naktis nakšņojuši līdzpaņemtajās teltīs, bet lietū apmetušies viesnīcās. Cenas tajās svārstās no 5 eiro par nakti, kaut tad jānakšņo uz plikas lāviņas, līdz pat 60 eiro itāliešu viesnīcā ar lielāku komfortu nekā vairākumā Eiropas naktsmītņu.
Fesā apmetušies raksturīgajā naktsmītnē jeb medīnā «Rijada», kur iepazinušies ar vietējo meiteni, kas latviešus izvadājusi pa pilsētu. «Taksis tur lēts – par 1–2 eiro var izbraukāt visu pilsētu,» stāsta Guntis, «Fesas jaunajam centram ar krāšņām ēkām un globālajiem zīmoliem nestāv klāt viena otra Eiropas pilsēta. Divu kilometru promenādē patrulē kareivji ar automātiem, un tas rada drošības izjūtu. Kādreiz te bijis bīstami, bet karalis iedibinājis kārtību, un alkoholu tur neviens nelieto. Katrā mazajā ciematā galvenā ir skola, var redzēt daudz bērnu ar grāmatām rokās.»
Sagaida draudzīgi
«Iespaids tur bija daudz labāks par gaidīto – atsaucīgi un draudzīgi cilvēki, jebkurš autobraucējs vai ēzelīša vedējs uzsauc, pasveicina, uzmundrina,» atminas iecavnieks, «viens pat atļāva nobildēties ar savu nastu nesēju.»
Mazliet pievīlušies laikapstākļos – ceļojuma laikā bieži gāza kā ar spaini, un tad gaisa temperatūra nokrita līdz 12–15 grādiem, vakaros piedzīvoti negaisi. «Tomēr nosauļojāmies un nopeldējāmies Vidusjūrā, jo saulē bija 30 grādi. Vēsāk ir tikai augstāk kalnos virs 1000 metriem,» raksturo ceļotājs.
Dažs ceļabiedrs noguris un nostopējis vietējo transportu, jo reljefs nekur nebija līdzens. Dravnieki gandarīti, ka riteņi visu ceļojumu bija kārtībā, pat riepu nav pārdūruši, kaut visam bija gatavi. Kaut arī marokāņi labi pārvalda arābu, franču un spāņu valodu, katrs zina kaut dažus vārdus angliski, un pārējo var parādīt ar rokām, smejas Guntis.
Atpakaļceļā no Āfrikas uz Gibraltāru ar prāmi ceļojuši 45 min. Paguvuši apskatīt arī Malagu un Milānu Bergamo, no kurienes ar lidmašīnu atgriezās Rīgā.
Katram ceļojums izmaksājis 550 eiro par ceļazīmi, kurā bija apmaksāti lidojumi, viesnīcas atceļā un pašu gatavotās brokastis un vakariņas. Pavadonis veda līdzi produktus, gāzes pavardu, traukus, ēdienu gatavoja grupas dežuranti. Par papildu viesnīcām, pusdienām, autobusa pārbraucieniem un suvenīriem katrs samaksājis vēl ap 500 eiro. «Tā nav liela summa par lieliskajiem iespaidiem, un šādi ceļot ir ļoti aizraujoši,» secina Guntis.
