Baušķeniecei Intai Lācei rudens dienas visvairāk smaržo pēc mārtiņrozēm.
Baušķeniecei Intai Lācei rudens dienas visvairāk smaržo pēc mārtiņrozēm.
Jau ilgus gadus Robežnieku ģimene (Intas vecāki un nu Inta pati) savas mājas nelielo dārzu atvēlējusi puķēm. «Gan piespiedu kārtā, gan pa labam esmu izaugusi ziedu vidū,» atzīstas Inta. Viņas māmuļa Anna Robežniece bijusi liela speciāliste, zināšanas un praktiskās iemaņas laika ritumā apguvusi arī meita.
Ziedēšanas košākais laiks dārzā ir pavasarī un rudenī. Puķkope to skaidro vienkārši: «Tulpes un mārtiņrozes labi savietojamas viena ar otru. Pavasarī, kad tās noziedējušas, izrokam sīpolus un stādām mārtiņrozes. Rudenī tas tiek darīts otrādi.» I. Lāces kaimiņiene Helēna Vāvere, ieklausoties sarunā, bilst: «Intai vienīgajai Bauskas vecajā tirgū ir tik krāsaina mārtiņrožu kolekcija. Vēl jau visas nav saplaukušas, vēlīnās šķirnes tikai rieš pumpurus.» Inta savukārt teic, ka Helēna var lepoties ar tulpēm, viņas dārzā iekopts vairāk nekā 200 šķirņu. Arī tādas, kurām dots mūsu pilsētas Bauskas un Mēmeles upes vārds.
I. Lāce saņem invaliditātes pensiju, taču ar to ģimenes vajadzībām nepietiek. Tādēļ ko- pā ar vīru un meitām daudz laika atvēlēts puķkopībai, ar kuru iespējams papildināt budžetu. Jaunās mārtiņrožu šķirnes Inta meklējusi botāniska- jā dārzā Salaspilī, dažreiz noskatījusi tirgū, arī iemainījusi ar citiem puķkopjiem. Tā sauktajām «podziņām», nelielajiem ziediņiem, nav nosaukumu, taču mārtiņrozes nodēvētas gana romantiskos vārdos. Baltus ziedus, piemēram, sauc ‘Elīna’ un ‘Sniegbaltīte’. Vēl Intai patīk puķes, kas zied augu vasaru. Šogad viņa iepazinusi sanvitālijas, kas ir labs klājējaugs. Arī krastmalu krizantēmas un jānīši priecējuši ar ilgu ziedē- šanu.
