Baušķenieks Mārtiņš Volners ir sagādnieks, aktieris un atpūtas vakaru vadītājs.
Baušķenieks Mārtiņš Volners ir sagādnieks, aktieris un atpūtas vakaru vadītājs.
Viņa darbavieta ir valsts akciju sabiedrības «Centrālā reģiona ceļi» Bauskas ceļu rajons. No 1998. gada Mārtiņš ir Bauskas Tautas teātra aktieris, bet sarīkojumu vadīšana kļuvusi par aizraušanos.
Pielaiko cāļa kostīmu
Mārtiņš Volners «strādā» arī par Ziemassvētku vecīti. Kopā ar pavadonēm Noru Trasūni, Silviju Geibu un Laimu Indriķi viņš ir apmeklējis gandrīz visas mūsu rajona skolas un bērnudārzus, izklaidējis Valsts ieņēmumu dienesta un citu iestāžu darbiniekus Ziemassvētku ballītēs.
Dīvaini, taču nevienā Mārtiņdienas sarīkojumā amatieraktieris nav aicināts piedalīties. Arī saviesīgā vakarā, kas rīt notiks pilsētas Tautas namā, Mārtiņš publiku neizklaidēs. Taču, ja būtu nepieciešams, viņš uzreiz varētu «ielēkt» lomā. Tad Volnera kungs uzģērbtu dzeltenu cāļa kostīmu, kas pašam šķiet varen smieklīgs, vaicātu kolēģiem no Tautas nama: «Kā es izskatos?» un saņemtu daudznozīmīgu atbildi: «Labāk nekomentēsim…» Galu galā cālis ir mazs gailēns, bet šis mājputns vienmēr simbolizē Mārtiņa dienu.
Dziesma par kāpostiem un cūkām
Aktieris atceras Bārbelē pavadīto bērnību, kad 10. novembris allaž šķitis gada līksmākais notikums. Sveikt Mārtiņu ieradušies daudzi ģimenes draugi. Volneru mājās viņi no sirds līksmojušies, parodējot padomju laika patriotiskās dziesmas. Kaimiņs Naudžūns (viņa vārds Mārtiņam piemirsies), izmantodams revolucionāru dziesmu «Ar kaujas saucieniem uz lūpām», sacerējis Mārtiņdienai atbilstošu tekstu, kas skanējis tā: «Ar skābiem kāpostiem uz lūpām,/ Ar karstām desām padusē,/ Mēs uzbrukām tām kaimiņcūkām/ Ar īleniem un tuteņiem». Vecāki stingri piekodinājuši, lai zēns šo ziņģi ārpus mājām neskandina, citādi būšot lielas nepatikša- nas.
Reiz māsa uzdāvinājusi Mārtiņam dzīvu, melnu gaili. Toreiz viņš jau bijis liels puisis. Tāpat kā visiem lauku vīriešiem, arī Mārtiņam bijusi pieredze cūku kaušanā, taču pieskarties māsas dāvanai viņš nespējis. Nācies lūgt palīgā kaimiņu, jo citādi ciemiņi paliktu bez Mārtiņdienas maltītes.
Ar zosi padusē – uz kafejnīcu
Pirms dažiem gadiem kolēģi vārdadienā Mārtiņam Volneram uzdāvinājuši gaļas veikalā pirktu zosi. «Man nav nekādu kulināra dotību, tādēļ nācās meklēt profesionālus pavārus. Ar zosi devos uz kafejnīcu «Pauze». Virēja pagatavoja pildītu cepeti, aiznesu uz darbu, taču beigās tāds čiks vien iznāca. Divpadsmit ciemiņiem ar vienu zosi nepietiek, lai kārtīgi pamielotos. Katrs varēja nobaudīt mazu gabaliņu,» secina gaviļnieks.
Ja apsveicēji vārdadienā dāvinot tradicionālos Mārtiņdienas putnus, jubilāram esot daudz vairāk rūpju, nekā saņemot gluži parastas veltes vai ziedus.
Aktiera «karjera» sākusies Skaistkalnē
Mārtiņam Volneram ir laba humora izjūta, viņš allaž jūtas atraisīts, tādēļ par lomu trūkumu Bauskas Tautas teātra izrādēs nesūdzas. Aktieris teic, ka darbošanās uz skatuves viņam šķitusi vilinoša jau bērnībā. Pirmās lomas spēlētas Skaistkalnes drāmas kopā septiņdesmito gadu vidū. Aktieris esot izmēģinājis spēkus arī režijā, iestudējot Paula Putniņa lugu «Ar būdu uz baznīcu». Skaistkalnieši bijuši lieli teātra mīļotāji, tolaik pagastā darbojušās divas trupas.
«Pagāja diezgan ilgs laiks, kamēr atkal nokļuvu amatierteātrī. Mani iedrošināja kādreizējā kolēģe Dzidra Rogate, kura vairākus gadu desmitus spēlē Bauskas Tautas teātrī. Režisore Ināra Hegenbarte uzreiz man uzticēja senatora Tita lomu lugā «Dīvainā misis Sevidža»,» par skatuves pieredzi stāsta Mārtiņš.
