Elvīras mūsu dzimtā bijušas vairākas – viena vecmāmiņa jeb Amis bija Elvīra, otra – Omiņa – ir Līga Elvīra, arī viņas mamma bijusi Elvīra.
Elvīras mūsu dzimtā bijušas vairākas – viena vecmāmiņa jeb Amis bija Elvīra, otra – Omiņa – ir Līga Elvīra, arī viņas mamma bijusi Elvīra.
Šī vārda valkātājas bijušas morāli un garīgi stipras, darbīgas sievietes. Tā stāsta baušķeniece Ilze Rīgerte.
Pateicības dāvana
Ilze kopā ar māsu Aiju Leimani šogad atdevusi Bauskai skaistu, atjaunotu 18. gadsimta beigās celtu ēku Plūdoņa ielā. Pēc kapitālā remonta te iekārtota frizētava, kosmetologa, manikīra kabinets, solārijs. Salona nosaukums – «Elvīra» – izvēlēts, godinot dzimtas stipro sieviešu piemiņu, stāsta Ilze.
«Mana vecmāmiņa Elvīra Markova bija strādīga un izveicīga līdz savai pēdējai stundai. Viņas vecāki – Bauskā pazīstami cilvēki. Elvīras tēvs bija aktīvs luterāņu draudzes loceklis. Tagadējā draudzes namiņā, kur darbojas svētdienas skola, atradusies virtuve, kur baroti trūcīgie. Elvīras mamma tur gatavojusi ēdienu un meita viņai palīdzējusi.
Elvīrai bija 82 gadi, kad bijušais kaimiņš, kurš dzīvo Austrālijā, lūdza viņu palīdzēt atgūt namīpašumus Bauskā un citviet rajonā. Dokumentu kārtošana Amim prasīja četrus gadus, bet viss tika izdarīts. Pateicībā par to īpašnieks viņai uzdāvināja četras ēkas Plūdoņa ielā, ko savukārt Amis atdāvināja man. Ticu, vecmāmiņa cerēja, ka mēs tās postā nelaidīsim,» mantojuma vēsturi klāsta Ilze.
Prieka no šīm četrām vecajām mājām bijis maz, jo tās nodzīvotas līdz graustiem. Tomēr vecmāmiņas dāvinājums pilnībā mainījis abu māsu dzīvi.
Vīri mēģina atrunāt
Ilze 1985. gadā beigusi frizieru skolu un kopš tā laika strādā savā arodā Bauskā. 1996. gadā viņa ieguvusi Amatniecības kameras diplomu un ir iecienīta meistare. Aija absolvējusi Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti un astoņus gadus strādājusi Rīgā, Kurzemes priekšpilsētas pašvaldībā. Aijas vīrs Ojārs ne par ko nav gribējis pārcelties uz Rīgu, viņš strādā Gailīšu pagastā SIA «Uzvaralauks». Tāpēc par atgriešanos dzimtajā pilsētā nācies izlemt Aijai.
Ilzes ģimenē aug divi dēli un meita, Aijas un Ojāra dēlam pieci, meitiņai drīz būs viens gads.
«Abas ar māsu runājām – vienai no šīm mājām mums ir jāķeras klāt, ja arī neizdosies bizness, vismaz bērniem būs savs nams. Vīri smējās un atrunāja, vai mēs esot trakas, līzdamas tādā graustā? Rajona Būvvaldē pret mūsu ideju izturējās laipni, bet rezervēti, acīmredzot uzskatot, ka mēs īsti gudras neesam. Hipotēku bankā precizējām, kā varam saņemt ilgtermiņa kredītu ēkas remontam un atjaunošanai. Lai tas būtu iespējams, esam ieķīlājušas ne tikai šo māju, bet visu, kas mums abām pieder. Kredīts jāatmaksā desmit gados, mums nav nekādu nodokļu atlaižu, un viegli nebūs,» atzīst Ilze.
Māja ar dzīvesstāstu
Ēkas atjaunošanai stingri sekojusi pieminekļu aizsardzības inspektore Mārīte Putniņa. Tagad viņa atzīst, ka šādu likteni novēlētu katrai vecpilsētas ēkai.
Pārbūves projektu izstrādājuši un darbus veikuši SIA «Bauskas celtnieks» meistari. Viņiem nācies ļoti smagi strādāt, jo ēka gandrīz sabirzusi no vecuma. Vieglāk būtu bijis to nošķūrēt ar buldozeru un uzcelt jaunu vietā, spriež Ilze. Taču celtnieki strādājuši un neatlaidīgi pārliecinājuši: «Meitenes, būs smuki!» «Mēs ar Aiju tikai piekrītoši mājām ar galvu, jo patiesībā no būvlietām nesapratām neko. Tāpēc paldies jāteic meistaram Pēterītim – Pēterim Pakarnam, kurš prasmīgi vadīja darbus un vēl mūs uzmundrināja,» atceras Ilze.
Atjaunotā ēka ir privātīpašums, taču skaidrs, ka abas māsas to nevar ielikt kabatā un aiznest sev līdzi. Tagad namiņš ir Plūdoņa ielas rota. Ne mazums veco baušķenieku salonā «Elvīra» ienākot gluži vienkārši paskatīties, kā te tagad izskatās. Ēkā ieguldīts vairāk nekā 20 tūkstoš latu, tagad te ir silts un auksts ūdens, kanalizācija, apkure, papildu telpas iegūtas, izbūvējot bēniņus. Pašlaik šajā mājā ir viss, kas nepieciešams mūsdienīgam cilvēkam. Turklāt šīs sienas it kā runā, te ir dzīva vēsture, likteņi, mūži, laba aura, saka Ilze. Ja viņai būtu vēl kādi simt tūkstoši, labprāt izbūvētu savai ģimenei dzīvokli mājā, kas atrodas līdzās.
Abas māsas ir izveidojušas SIA «Rīgleim». Ilze frizē, bet Aija strādā par grāmatvedi. Ilze Rīgerte no sirds priecājas par kolēģēm, kuras piekritušas nākt strādāt uz «Elvīru», jo viņas visas kopā šeit pārsteidzoši labi jūtoties. Vēl viņa ir pateicīga savai mammai, kas pārmaiņus aprūpē viņas un Aijas bērnus. Stipro Elvīru gars abām māsām neļauj nogurt un šķiet, ka paveiktais patiktu arī viņām.
