Mašīnu balsošana jeb stopēšana vairākumam ļaužu liekas ļoti riskants un nedrošs ceļošanas veids, tomēr daudzi šim viedoklim nepiekrīt un autostopus izvēlas kā ātrāku, lētāku un aizraujošāku pārvietošanos. Teju visu Latviju šādā veidā ir izbraukājusi baušķeniece Linda Pansova, kurai ceļā ir gadījušies vairāki jautri un negaidīti atgadījumi.
Kopā ar pumu nebrauc
Reiz kādā karstā vasaras dienā ar draudzeni izlēmušas, ka dosies ciemos pie drauga uz Zvejniekciemu. Sākušas ceļu Bauskā, kur nostopējušas mašīnu, kas devās uz Rīgu. Lai nokļūtu galamērķī, bija jākāpj ārā Ķekavas aplī, tāpēc līdz Rīgai nav braukušas.
«Izkāpušas sākām soļot tālāk no apļa Salaspils virzienā. Aiz mums lēnāk sāka braukt liels, melns džips, līdz apstājās priekšā. Pagājām garām, bet auto atkal piebrauca mums priekšā. Atvērās logs, un šoferis vaicāja, vai nevajagot aizvest, bet vieta esot tikai vienai. Mēs jautājām: «Kas tad tik lielā mašīnā sēž aizmugurē?» Viņš atbildēja: «Puma.» Patiesi, kad piegājām un paskatījāmies, redzējām – automašīnas aizmugurē būrī gulēja puma. Atbildējām, ja divatā braukt nevaram, tad neviena ar pumu mašīnas aizmugurē nesēdēs,» atceras Linda.
«Par zaķi» un ķerrā
Piedzīvojumi gadījušies, braucot mājās no mūzikas festivāliem, kur autostopus izvēlas daudzi festivāla apmeklētāji.
«Bijām Cēsīs, mūzikas festivālā «Fono Fest», kas norisinājās Uplandos. Mājupceļā grasījos doties kopā vēl ar divām draudzenēm, tomēr mašīnu «ķeršana» mums pilnīgi nevedās. Ceļa malā nostāvējām teju trīs stundas, līdz novērojām, ka uz mūsu pusi brauc autobuss, kurš pietur pie visiem stopētājiem. Kad tas piestāja pie mums, pamanījām, ka tam ir zīme «Norīkojumā». Iekāpjot iekšā, pavērās interesants skats – viss autobuss pilns ar plastmasas dārza krēsliem, uz kuriem augšpusē sēdēja krietni daudz festivāla apmeklētāju, citi stopētāji. Arī mēs kaut kā iekārtojāmies un veiksmīgi tikām līdz Rīgai, kur piedzīvojums turpinājās,» piedzīvojumā dalās L. Pansova.
Lai no Rīgas tiktu uz Bausku, parasti ar sabiedrisko transportu aizbraucot līdz Baložu pagriezienam, kur turpinot balsot mašīnas. Tā kā meitenes bija ļoti nogurušas, autobusā aizmigušas un pamodušās jau Baložos, kur šoferis nepacietīgi gaidīja, kad viņas kāps ārā no autobusa. Linda stāsta: «Biļetes bijām nopirkušas par pēdējo naudu, tādēļ no Baložiem līdz Baložu pagriezienam atpakaļ braucām «par zaķi». Stūrēja tas pats šoferis un, kad viņš redzēja mūs iekāpjam atpakaļ autobusā, tikai nosmīnēja, bet dusmas neaizrādīja. Mājās galu galā tikām pēc astoņām ceļā pavadītām stundām,» smej Linda.
Citu gadu, braucot no tā paša festivāla, Linda ar draudzeni nobalsojusi busiņu, kuram aizmugurē nav logu. Tā kā priekšā, sēdvietā blakus šoferim, bijusi tikai viena vieta, otrai meitenei bijis jāsēž busa aizmugurē, ķerrā.
Balsošanas sacensībās
Linda ir piedalījusies arī stopēšanas sacensībās Latvijā, kur bija jādodas cauri vairākām noteiktām pilsētām. Katrā pilsētā bija kontrolpunkts, kurā vajadzēja veikt kādu uzdevumu. Tā kā meitenes bija nobalsojušas draudzīgu šoferi, kurš gaidīja, kamēr uzdevumi tiks veikti, finišā komanda nokļuva otrā. Meitenēm bija tik labs rezultāts, ka tiesneši uzskatīja – viņas esot krāpušās, tāpēc rezultāts netika ieskaitīts.
