Mīļo Uldīt! Šodien būtu Tava 23. dzimšanas diena – pirmā, kuru Tu nevari sagaidīt starp dzīvajiem.
Mīļo Uldīt! Šodien būtu Tava 23. dzimšanas diena – pirmā, kuru Tu nevari sagaidīt starp dzīvajiem. Cik ļoti Tu šo dienu vienmēr gaidīji…
30. aprīlis mums tagad būs neizsakāmu sāpju diena. Nedzirdēt Tev vairs putnus dziedam, nejust, kā saulīte silda, kā jaunieši priecājas… Kādēļ, kādēļ?… Es Tevi tik ļoti mīlēju, un gribētos Taviem draugiem, darba kolēģiem pierādīt, ka Tu neesi tāds, kādu Tevi apmeloja avīzēs. Tu ļoti mīlēji savu darbu, kolēģus – gribēji to visu aizstāvēt, bet… neizdevās. Tevi nosita.
Dēliņ, es un brālītis ik brīdi esam kopā ar Tevi, mūsu sirdīs Tu nekad neizzudīsi. Tu zini, ka Dievs visu redzēja… Neviens noziegums nepaliks nesodīts.
Gandrīz katru nakti, dēliņ, es ar Tevi sapnī tiekos, bet sastapšanās mirkļi ir ļoti īsi – pāris teikumiņu, bučiņa. Tad sapnis pēkšņi izgaist, kā nebijis, un Tu atkal man esi zudis. Man viss liekas kā murgs, es vēl joprojām Tevi gaidu mājās, mīļo dēliņ. Cik daudz asaru esmu lējusi, cik daudz vēl liešu, to neviens neredz. Uldīt, es balsī varu kliegt, atceroties, kā bija pārsista un sasista visa Tava galva. Paņēma Tavu dzīvību, nelieši, un paņēma manu dzīvi, jo man galvenais, kam dzīvoju, bijāt jūs, bērni…
Paldies draugiem, kuri joprojām atceras Uldi. Ik reizi, kad esmu kapiņos, tur vienmēr ir atnesti jauni ziediņi, svecītes. Liels paldies jums.
Cilvēki mīļie, ja kāds esat redzējis vai dzirdējis kaut ko par traģisko 1998. gada 15. augusta rītu, par Ulda aiziešanu no šīs pasaules, esiet tik saprotoši, iejūtīgi un lūdzu atnāciet vai uzrakstiet man (Bauska, Vītolu iela 8 – 26). Būšu ļoti pateicīga, jo katra māte pēc šādas nāves gribētu zināt par savu bērnu visu. Man nebija lemts pat būt klāt viņa pēdējā elpas vilcienā, man neziņoja vēl pat pēc desmit stundām, ka dēls nosists. Kāpēc man to slēpa? Uzrakstiet un pastāstiet, ļoti gaidīšu!
I. LIBERTE
Bauskā
