Vēl aizvien gan valsts, gan pašvaldību līmenī regulāri aktīvi apspriež un propagandē izglītības sistēmas reformu – mazo skolu reorganizāciju vai slēgšanu. Skumjākais šajā stāstā – izskatās, ka šai reformai ir maz sakara ar tās teorētisko «mērķi» – skolotāju atalgojuma pieaugumu un mācību kvalitātes uzlabošanos.
Izbraukājot novada skolas, var pamanīt, ka arī Bauskas novadam no pārmaiņām ir maz labuma. Izglītības iestādes ir saglabājušās ar mazāku skolēnu skaitu, un tās tāpat ir jāuztur, nauda jāiegulda, jāremontē. Abu novada vidusskolu ieguvums ir neliels – uz tām domā doties apmēram ceturtā daļa novada pamatskolu absolventu, pārējie plāno mācīties dažādos tehnikumos visā Latvijā. Reālu reformu šajā pasākumā tikpat kā nav, tik citi novadi saņem finansējumu par mūsu novadu skolēniem.
Jau sākumā bija skaidrs – ja Bauskas novads vēlas piesaistīt skolēnus, jābūt īpašam papildu piedāvājumam. Internātam, speciāliem pulciņiem, profesionālo mācību programmām. Tikai internātu celt nevēlējās – uz tiem neviens nedodoties. Interesanti – kāpēc gan uz Saulaini un uz Ogres tehnikumu brauc?
Skolēni stāstīja, kāpēc izvēlas turpināt mācīties Bauskā – vēlas arī turpmāk darboties Bauskas mūzikas un mākslas skolā, trenēties Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolā, apgūt komerczinības. Parasta vidusskolas izglītība vairs neliekas vilinoša – daudzi savu laiku vēlas piepildīt ne tikai ar «zubrīšanos», bet arī ar kaut ko interesantu, gūstot vēl kādu pievienoto vērtību vispārējai vidējai izglītībai.
Latvijas valdībai un novadu vadībai gribas, kā vieglāk, – kaut ko noņemt, sarakstīt papīrus, jo uzreiz visiem būšot labāk. Diemžēl nē – labāk nebūs.
