Nabadzības riska mazināšana gadiem ir uzdevums, ko Latvijas valdītājiem norāda gan Eiropa, gan starptautiskās organizācijas. Arī pašiem derētu reiz saprast – lai cik pārbāztas kabatas nebūtu naudas dalītājiem, ja plebeji vairs nespēs tās piepildīt, diez vai kāds vēlreiz glābs shēmotāju valstiņu no bankrota.
Latvijas Banka ierosina patiesi labu paņēmienu – pārlikt nodokļu slogu no darba ņēmējiem uz kapitāla ienākumiem, kas sociāli ir līdztiesīgāks risinājums. Taču pirmie protestē nevis turīgie ieguldītāji, bet tie, kam jādomā par sociāli mazāk aizsargāto grupu interesēm, proti, Latvijas Pašvaldību savienība vadītāja Andra Jaunsleiņa personā. Viņa ultimāts – pāris procentu samazināšana iedzīvotāju ienākuma nodoklim nenotiks, ja šos ieņēmumus nekompensēs pašvaldībām, citādi skolas nestrādās!
Tātad, ja ģimenei ienākumi pieaugtu un būtu iespēja vairs neprasīt pabalstu pašvaldībai, tai ierobežotu izglītības pieejamību? Diez cik pašvaldību deputāti ir gatavi pievienoties šim viedoklim pirms vēlēšanām? Vai Jaunsleinis spožo sentenci izdomājis pats vai palūdzis nodiktēt kādam varas apdullinātam padomdevējam?
Zīmīgi, ka neoficiālās sarunās ar dažu ļoti sekmīgi strādājošu novadu vadības pārstāvjiem gadījies patīkams pārsteigums – izrādās, ne visi atbalsta Pašvaldību savienības oficiālo runasvīru destruktīvo nostāju pret valsts iestāžu mēģinājumiem izstrēbt savtīgu lēmēju ievārīto putru, kas ļauj lietas kārtot feodālu valstiņu stilā. Jāšaubās, vai Latvijas Pašvaldību savienība pauž tās dalībnieku vairākuma viedokli vai sludina ietekmīgas grupas intereses, kas nevēlas atteikties no privilēģijām. Tas noteikti nav sabiedrības interesēs, un var gadīties, ka ne vienam vien pašvaldības darbonim pirms un pēc nākamajām vēlēšanām nāksies sev un pilsoņiem atbildēt, kā pusē viņš īsti ir.
