Septiņas mazākās Eiropas Savienības valstis 1. aprīlī brīdināja nedibināt pastāvīgu ES prezidentūru un aicināja saglabāt esošo sistēmu, kurā dalībvalstis pārņem prezidentūru rotācijas kārtībā ik pēc sešiem mēnešiem.
Septiņas mazākās Eiropas Savienības valstis 1. aprīlī brīdināja nedibināt pastāvīgu ES prezidentūru un aicināja saglabāt esošo sistēmu, kurā dalībvalstis pārņem prezidentūru rotācijas kārtībā ik pēc sešiem mēnešiem.
Austrijas, Beļģijas, Somijas, Īrijas, Luksemburgas, Nīderlandes un Portugāles līderi diskusijās izteica bažas par to, ka gatavotais ES Konstitucionālais līgums paaugstinās lielo valstu varu. Savā paziņojumā mazās valstis iezīmē kopīgu nākotnes vīziju uz «Eiropas Komisijas lomas palielināšanu, līdzsvaru starp ES institūcijām un dalībvalstu līdztiesību». Tās nevēlas jaunu ES prezidentu, bet piedāvā Eiropas Parlamentā ievēlēt Eiropas Komisijas prezidentu, kurš kļūtu par ES ārējo lietu padomes priekšsēdētāju. ES vadībā mazās valstis vēlas saglabāt līdzšinējo ES valstu rotācijas principu.
