Nācies no lasītājiem dzirdēt, ka laikrakstā par maz labais tiek atainots, negāciju un kritikas esot par daudz.
Nācies no lasītājiem dzirdēt, ka laikrakstā par maz labais tiek atainots, negāciju un kritikas esot par daudz. Bet, tiekoties ar kolēģiem žurnālistu kluba diskusijā, viena no atziņām bija – pozitīvus rakstus un sižetus televīzijā lasītāji un skatītāji uztver slikti. Uzreiz esot tālruņa zvani un vēstules – sak, ja jau tik labi rakstāt un rādāt, tad jums par to samaksāts… Kāpēc labi raksti par labiem cilvēkiem tiek uztverti kā reklāma un aizdomas par žurnālista «pārdošanos»? Savs skaidrojums droši vien ir katram. Bet būtu lietderīgi, ja mūsu lasītāji piezvanītu vai atrakstītu uz «Bauskas Dzīves» redakciju un izteiktu katrs savu viedokli – kāpēc, jūsuprāt, ir šāda reakcija uz pozitīviem rakstiem.
Vēstuļu konkurss «Kāpēc es mīlu Bausku?» tika rīkots ar mērķi palīdzēt saskatīt jauko un labo, kas ir mūsu pilsētā, arī izteikt priekšlikumus, kas un kā darāms, lai nebūšanas izskaustu un būtu arvien labāk. Parasti ikdienā tiešām redzam tikai bedres ielās, skatu «uz zvaigznēm» paceļam reti.
Man atvilktnē jau labu laiku guļ pavisam citāda vēstule par Bausku un mūsu avīzi. To atrakstījis tautietis no Vācijas, kurš mūsu pilsētu atstājis Otrā pasaules kara laikā un vairs ne reizes te nav bijis. Bet viņš tāpat ļoti labi zinot, kas šeit notiek. Citēju tikai dažus izvilkumus no viņa garās vēstules: «..Ar vienu vārdu sakot, Bauskā ir tie paši vēži kā komunistu laikos, tikai citā kulītē. Kā pilsētu postīja komunistu laikos, kā skolniekus izsūtīja uz Sibīriju, par to jau neviens no Jums avīzē neraksta. Vēl jau apslēpti propagandējat komunismu..
Un Bauskas pilsētas Dome būtu loģiski domājusi un atjaunojusi nosaukumu «pilsētas valde» ar pilsētas vecāko un galvu. Var secināt, ka ir naids pret mums pierasto kārtību, paražām, tikumiem.. Nav brīnums, ka pastāv vēl Pionieru iela, man ir jākaunas par šodienas Bausku un jāsmejas par tā saucamo Domi, tie neizglītotie «stažniki» netiek galā, neprot saimniekot.
..Jūsu skribelanti arī nav uzdevumu augstumos, vēl ir tā komunistu slimība – neredzēt, nedzirdēt, klusēt. Es vēl nekad neesmu lasījis avīzē par īsto stāvokli un dzīvi Bauskā. Vēl šodien es nezinu, kurš Bausku nopostīja kara laikā. Ka Bauskas pilsētā smird ielas, mājas nodzīvotas sabrukuma stāvoklī, nedrošība Bauskas ielās, piedzēruši visos stūros, upes piegānītas – to uzzinām tikai no atbraucējiem, tie pastāsta patiesību, «Bauskas Dzīvē» ne vārda.
Par tām pateicības vēstulēm arī jāsmejas. Katra sākas ar «pasniedzu puķu pušķi», var secināt, ka cilvēkiem ir daudz naudas, bet īstenībā laikam tā ir tikai māžošanās. Un aprakstiet nenozīmīgas personas, kolhozu vietā tagad ir zemnieki, un citas neinteresantas lietas.
Avīzē nekad nav kritikas. Kritika ir viens no galvenajiem pamatiem īstā, brīvā demokrātijā..»
Redzat, vieniem kritikas par daudz, citiem par maz. Pēdējam teikumam vēstulē, ko rakstījis kungs no Vāczemes, pilnīgi piekrītu. Par pārējo spriediet jūs, «Bauskas Dzīves» lasītāji.
