Kopš septembra sākuma «Bauskas Dzīvē» esmu publicējusi vairākus rakstus par neskaidrībām Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas darbībā.
Kopš septembra sākuma «Bauskas Dzīvē» esmu publicējusi vairākus rakstus par neskaidrībām Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) darbībā. Bauskas nodaļas studentu publiski izteiktās noteiktās prasības izraisījušas ķēdes reakciju. Protesta vēstules par RPIVA darbību Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) saņēmusi arī no citām augstskolas nodaļām.
Pamazām noskaidrojas, ka ierēdņiem un amatpersonām, kuri sākotnēji itin braši solījušies ķerties pie pārbaudes, laikam tomēr šim darbiņam «rokas par īsām». Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Esta atzinis, ka Jura Stabiņa vadītajā augstskolā nebūs vienkārši veikt pārbaudi, vēl grūtāk – kaut ko atklāt un pierādīt. Tas man liek secināt, – Juris Stabiņš Latvijas valstī ir svarīgāks par dažu diplomātu. Šis cilvēks, šķiet, ieguvis pilnīgi neaizskaramas personas statusu, vai arī kāds varbūt saņemsies un pateiks skaidri – RPIVA rektora darbības ir izdevīgas ietekmīgiem cilvēkiem. Bet naivā Eiropa iegulda savu naudu, lai mūsu ierēdņus apmācītu, kā šajā valstī apkarot korupciju!…
Negribēdams man piekrist, IZM parlamentārais sekretārs Jānis Esta sacīja, ka patiesībā vainojama nesakārtotā likumdošana, piemēram, Augstskolu likums vēl līdz šim brīdim nav pieņemts. Atsevišķie likumdošanas akti nav cits citam pakārtoti, un iznāk tā, ka viens ministrijā ļauj darīt to, ko nākamais aizliedz. Laikam blēži to jau sen sapratuši.
Tāpēc notiek tā: pirms nedēļas IZM paziņoja par apņemšanos veikt finansu pārbaudi augstskolā. Taču tagad atklājies, ka IZM iekšējā audita daļā strādājot tikai seši darbinieki – tas esot par maz, lai pārbaudītu RPIVA 11 nodaļu. Valsts kontrolieris Raitis Černajs savukārt ir sacījis galīgo vārdu – VK neveiks revīziju šajā augstskolā, kamēr to nav izdarījusi IZM, kuras tiešais pienākums ir regulāri pārbaudīt savā pakļautībā esošās iestādes.
Noskaidrot, vai augstskolas vadība tiešām pieļāvusi finansu nelikumības, ir svarīgi ne tikai tāpēc, ka tas pašlaik skar 155 RPIVA studentus neklātniekus Bauskas rajonā. Tas ir vēl jo vairāk nozīmīgi, jo šī ir pašlaik lielākā pedagoģiskā augstskola Latvijā. Uz ko varam cerēt skolās, ja pedagogus izglītojošā citadelē notiek pārsteidzošas lietas nodokļu maksājumos, ja fakti tiek slēpti un studenti nesaņem patiesu informāciju? Lai tiktu pie skaidrības, jāaicina palīgā visaugstākās kontrolējošās instances, turklāt par to visu ir jāmaksā mācību maksa – no 350 līdz 550 latiem mēnesī.
Tam, kurš vēl nav RPIVA students, varu ieteikt tikai vienu – izvēlēties citu augstākās izglītības iestādi. Izglītība ir tāda pati prece kā, piemēram, maize vai piens, izvēles tiesības un galavārds pieder mums. Kad beidzot šajā «veikalā» nebūs neviena pircēja, tam atliks vienīgi paziņot par bankrotu.
