Brauciens cauri diviem Pierīgas rajoniem nedaudz atgādināja labdarības akciju. Mana ceļabiedre, kas sēdēja pie «Audi» stūres, bez uzmanības neatstāja gandrīz nevienu gājēju.
Brauciens cauri diviem Pierīgas rajoniem nedaudz atgādināja labdarības akciju. Mana ceļabiedre, kas sēdēja pie “Audi” stūres, bez uzmanības neatstāja gandrīz nevienu gājēju. Man radās iespaids, ka viņa būtu ar mieru uzņemt visus “balsotājus”, ja vien mašīnas ietilpība to ļautu. Autobraucējas rīcība man šķita pārsteidzoša un izraisīja vairākus jautājumus. Pirmais bija par to, vai svešiem cilvēkiem var uzticēties? “Man ir laba intuīcija, turklāt esmu ļoti vērīga. Iereibušus gājējus ignorēju, mani uzmanīgu dara arī pusaudžu kompānijas. Nepatīkami starpgadījumi ar nejaušiem pasažieriem manā autovadītājas praksē nav bijuši. Bet, ja tu zinātu, kādus dzīvesstāstus man ir nācies dzirdēt! Žēl, ka neesmu rakstniece. Cilvēki ir atvērti dialogam un prot novērtēt laipnu un draudzīgu attieksmi,” pieredzē dalās automašīnas īpašniece.
Nojaušu, ka viņas motivācija ir stāstu krāšana un, protams, arī gandarījums, kas rodas, nesavtīgi palīdzot citiem. Tomēr laipnā dāma nav tipiska satiksmes dalībniece. Autobraucēji Latvijā visbiežāk uzskata gājējus par nevēlamiem traucēkļiem, bet tie, kas pārvietojas kājām, izjūt bailes un nedrošību, jo nekad nevar zināt, kādu nodomu vadīts, šoferis pēkšņi apstāsies. Par to arī turpinājām sarunu. Todien mani pārsteidza fakts, ka mūsu maršrutā vairākums “balsotāju” bija pamatskolas vecuma meitenes un zēni. Es vēl varētu saprast, ka vēlā vasaras pēcpusdienā lauku sievas atgriežas no veikala, bet ko šosejas malā meklē bērni? Vai tiešām brauciens ir tik steidzams un svarīgs, ka jāuzņemas risks iekāpt svešinieka mašīnā? Var gadīties, ka vecāki par savu bērnu gaitām nav informēti vai arī vieglprātīgi izturas pret viņu patstāvības apliecinājumiem.
Neredzu ne mazāko ieganstu, lai bērnam, kurš no Codes grib nokļūt Bauskā, rastos vajadzība apturēt mašīnu, jo sabiedriskā transporta satiksme šajā posmā ir gluži vienkārši ideāla. Diezgan daudz “balsotāju”, īpaši rīta stundās, vēlas braukt arī pretējā virzienā, pulcējoties pie autobusu pieturas “Kundziņkrogs”. Un atkal tie ir bērni un pusaudži. Šis gājēju kontingents bieži cenšas apstādināt mašīnas arī uz Elejas šosejas.
Zinu, ka temats par drošību tiek aplūkots jau bērnudārzos. Reiz, tiekoties ar Iecavas novada Dartijas sākumskolas mazuļiem, biju izbrīnīta par viņu teicamajām zināšanām. Ik gadu skolās tiek organizēta Drošības nedēļa jaunāko klašu bērniem, bet par šiem jautājumiem noteikti vajadzētu vairāk runāt ģimenēs. Ne jau tāpēc, lai kultivētu bailes, bet gan tādēļ, lai cilvēkbērnus pārliecinātu, ka ikvienai rīcībai mēdz būt sekas un mūsu spēkos ir tās prognozēt. Sākoties jaunajam mācību gadam, braucēji tiek aicināti būt īpaši uzmanīgi.
Satiksmes noteikumu ievērošana ir autovadītāju goda lieta, bet būtu vēl labāk, ja, tumsā ieraugot ceļmalā stāvošu bērneli, atrastos laiks un vēlēšanās pavaicāt, kāpēc viņš neatrodas mājās? Civilizētā pasaulē tā notiekot.
