Vairs neatceros, kurš gudrs vīrs ir sacījis, ka bērni nepieder mums. Viņi ir kā izšautas bultas projām pasaulē.
Vairs neatceros, kurš gudrs vīrs ir sacījis, ka bērni nepieder mums. Viņi ir kā izšautas bultas projām pasaulē.
Šis teiciens man vakar nāca prātā, domājot par draudzeni Dainu, kurai šis 1. maijs laikam būs garākais mūžā. Viņa ir ceļā uz zemeslodes otru pusi un, grozot laika joslām līdzi pulksteņa rādītājus, gaisā pazudīs vismaz astoņas stundas.
Šorīt, kad pie mums svīdīs gaisma, Losandželosas lidostā māte sastapsies ar savu ilgāk nekā divus gadus neredzēto meitu. Dita uz Ameriku aizbrauca, lai vienu gadu strādātu par auklīti kādā amerikāņu ģimenē. Tieši svešajā zemē latviešu meitenes dzīvē ienāca liktenīgais vīrietis.
Tālākais ir gluži kā gabaliņš no pasakas par Pelnrušķīti. Dienu pirms auklītes vīzas derīguma termiņa beigām Dita un Kamerons salaulājās, sakot mācītāja priekšā viens otram «jā» vārdu okeāna krastā, zem skaidrām Amerikas debesīm. Jau pēc dažiem mēnešiem jaunajai ģimenei bija sava māja, mašīna un sievai tas materiālais nodrošinājums, par ko viņa šeit nevarēja sapņot. Ditas vīrs ir karjeras kāpuma gados, Amerikā sekmīgi praktizējošs basku izcelsmes jurists, un par ģimenes pārticību it kā viss ir skaidrs. Tikko šopavasar kopā ar sievu un saviem vecākiem nedēļu atpūties dienvidu salās, Kamerons steidzies nopirkt sievasmātei lidojuma biļetes. Lielajiem tēriņiem sekojusi ziņa, ka par uzvaru kādā prāvā viņš saņems divkārt lielāku atlīdzību, nekā bija cerējis. Visi labie darbi atmaksājas!
Runājot par Ditas palikšanu otrā zemeslodes krastā, viņas studiju biedri sacījuši, ka tas esot pilnīgi neiespējams gadījums. Puiši nevarot vien beigt zūdīties, kā viņi kursa foršāko meiteni nav noturējuši.
Dita augusi ļoti pieticīgos apstākļos, dalot visu ar abām jaunākajām māsām. Amerikas šķietamajā leiputrijā dažubrīd jūtoties mazliet apjukusi. Vīrs viņu lutinot, bet pagaidām Dita vēl nestrādā un arī neturpina studijas. Pie bezdarbības neradusi, jaunā sieva enerģiski metusies jaunās mājas pārveidošanā un atklājusi sevī šajā jomā jaunu talantu.
Dita zina, ka mammai šis ceļojums ir kā necerēta balva sūrā brīdī. Pēc 30 savā profesijā nostrādātiem gadiem viņa rudenī piepeši kļuvusi par bezdarbnieci, vienai meitai tikko piedzimis mazulis, bet jaunākā šovasar absolvēs vidusskolu. Ja pirms gada kāds pareģis būtu Dainai to stāstījis, nebūtu ticējusi, bet dzīves kūleņus nespējam paredzēt.
Ceru, ka, šorīt, pētot manas draudzenes pasi, Amerikas robežsargi nekļuva pikti, pamanot, ka Daina ir no mazās Latvijas, kuras hokejkomanda aprīļa pēdējā dienā tik satriecoši «samizoja» dižās lielvalsts spēlētājus pasaules čempionātā.
