Psiholoģe Benita Svareniece turpina iepriekšējā lappusē «Ģimene. Manas mājas» aizsākto tematu par bezdarba problēmu risinājumu.
Psiholoģe Benita Svareniece turpina iepriekšējā lappusē «Ģimene. Manas mājas» aizsākto tematu par bezdarba problēmu risinājumu. Šoreiz viņa sniedz praktiskus padomus un stāsta par dažām būtiskām niansēm, ko vajadzētu ievērot darba meklētājiem.
Patiesi jāvēlas atrast darbu
– Darba meklēšanas procesā vissvarīgākais ir lēmuma pieņemšana. Pajautājiet sev, vai patiesi vēlaties atrast darbu, vai veltāt tam pietiekami daudz enerģijas un uzņēmības, vai ir šim darbam atbilstošas zināšanas, spējas un iemaņas? Visbiežāk gadās, ka meklējumu procesā tiek aptaujāti visi paziņas, apmeklētas vietas, kur varētu piedāvāt darbu. Šādi rīkojoties, uzmanība tiek sadrumstalota, nelietderīgi tiek patērēts laiks, ko varētu veltīt vienam konkrētam piedāvājumam.
Pieņemtajam lēmumam būtu jāseko nākamajam posmam – mērķa noskaidrošanai un iespējām darbu iegūt. Cilvēkam vajadzētu būt pārliecinātam, ka viņš patiesi vēlas šo darbu. Ja neradīsies cieša pārliecība, potenciālais darba devējs to ievēros. Jau iepriekšējā «Psihologa viedokļa» slejā runājām par to, ka darba devējiem patīk pārliecināti cilvēki.
Dokumentu sagatavošana
Pēc lēmuma pieņemšanas un konkrētu piedāvājumu izzināšanas vajadzētu sekot visu pieprasīto dokumentu sagatavošanai. Parasti nepieciešams pieteikums, fotokartīte un CV (dzīves gājuma apraksts) pēc speciāli noteiktas formas. Visi iepriekšminētie dokumenti būs pirmie, kas darba devējam ļaus spriest par iespējamo kandidātu un palīdzēs pieņemt lēmumu. Pieteikumu un CV vajadzētu izpildīt precīzi, skaidri salasāmā rokrakstā vai datorsalikumā. Dzīves gājuma aprakstā pēc iespējas īsāk jāpasaka visas būtiskās lietas par sevi, nekautrējoties uzrādīt prasmes un iemaņas. Nedrīkstētu aizmirst, ka pieteikums un CV izšķirs, vai darba devējs vēlēsies aicināt uz pirmo interviju. Vēl derētu atcerēties dažas nianses attiecībā uz foto. Attēlam jābūt nesen uzņemtam, bet pie fotogrāfa jādodas korektā apģērbā. Esmu saskārusies ar situāciju, kad lielas firmas konkursā uz direktora amatu kāds pretendents iesniedza fotogrāfiju, kurā viņš attēlots, atpūšoties kopā ar draugiem…
Visus minētos dokumentus vajadzētu iesniegt norādītajā termiņā, jo kavēšanās varētu liecināt par darba meklētāja neprecizitāti.
Interviju nedrīkstētu nokavēt
Kad viss paveikts pēc vislabākās sirdsapziņas, var sākt gaidīt uzaicinājumu uz pirmo interviju. Šajā laikā būtu ieteicams apsvērt darbības turpmākos soļus un sagatavoties intervijai. Vēlams pārdomāt un izanalizēt, kāds pirmais iespaids par sevi tiks radīts darba devējam. Nereti saviem klientiem iesaku izdomāt trīs pirmās frāzes, ko viņi varētu lietot sarunā ar darba devēju. Arī tās var izrādīties svarīgas iespaida radīšanā. Saņemot uzaicinājumu uz interviju, būtiski fiksēt, kur un cikos tā notiek. Ja ielūgums nav saņemts rakstveidā, bet pa tālruni, tad uztraukumā cilvēki šad tad aizmirst noteikto vietu un laiku. Gadījumā, kad darba piedāvājums saņemts no nepazīstamas vides, pirms tam vajadzētu censties noskaidrot par šo vidi pēc iespējas vairāk. Tas vajadzīgs tādēļ, lai, ierodoties pie darba devēja, pretendentam nerastos lieki pārsteigumi, kas savukārt varētu «izsist» no līdzsvara. Tāpat derētu jau iepriekš izzināt piedāvātā darba specifiku, tā organizāciju. Intervijās jāierodas noteiktajā laikā, nevis agrāk vai vēlāk.
Pirmais iespaids rodas 90 sekundēs
Manā praksē bija kāds pamācošs gadījums, kad solīds, glīti ģērbies kungs, lāgā nenoskaidrojis intervijas laiku, ieradās pusotru stundu iepriekš. Protams, neatlika nekas cits kā gaidīt. Satrauktais kungs nolēma pastaigāties pa pilsētu un iegriezās kafejnīcā. Nervu nomierināšanai viņš pasūtīja 50 gramu konjaka, taču laiks ritēja lēni. Pēc tam darba meklētājs ieraudzīja citu kafejnīcu un iedzēra vēl tikpat daudz konjaka. Intervija ar darba devēju beidzās neveiksmīgi, jo solīdais kungs gluži vienkārši bija kļuvis pārmērīgi pļāpīgs un darba devējs viņu neuztvēra par nopietnu pretendentu.
Pirmais iespaids par cilvēku veidojas 90 sekunžu laikā. Galvenokārt tas ir vizuāls. Tādēļ, dodoties uz interviju, rūpīgi jāizvēlas apģērbs, jādomā par frizūru, aksesuāriem, runasveidu. Apģērbam vajadzētu būt korektam un atbilstošam situācijai. Reizēm cilvēki nepievērš uzmanību apaviem, taču tiem ir svarīga loma pirmā iespaida radīšanā.
