Medicīnas iestādēs strādājošie šogad streikojuši jau divas dienas – 20. jūnijā un 18. jūlijā.
Medicīnas iestādēs strādājošie šogad streikojuši jau divas dienas – 20. jūnijā un 18. jūlijā. Mediķu streiks plānots arī trīs dienas septembrī. Valdība nav pildījusi solījumu atrast līdzekļus veselības aprūpes sistēmas finansējuma palielināšanai un algu paaugstināšanai.
Ne jau par algu vien
Latvijas mediķu streiks norit ar moto «Mūsu klusēšana var būt bīstama jūsu veselībai». Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) cenšas uzsvērt, ka problēma nav tikai kvalificēta ārstnieciskā personāla augstai atbildībai neatbilstošā atalgojumā.
Liela daļa cilvēku ir pārliecināti, ka atbildība par pacienta veselību ir mediķu profesionālais pienākums, gluži vai tāda kā nolemtība. Taču jau ir izveidojies iekšējs konflikts starp profesionālās ētikas principiem, kas nav vienmēr godprātīgi izpildāmi zemā darba novērtējuma dēļ, un paša mediķa eksistences un sociālo vajadzību nodrošināšanu, prasībām pēc izaugsmes un pašapliecināšanās.
Maina specialitāti
Valstī trūkst kvalificētu speciālistu slimnīcu reanimācijas nodaļās, Katastrofu medicīnas centrā, Rīgas neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijā un citviet. Medicīnas māsu skaits ir trīs līdz četras reizes mazāks, nekā būtu nepieciešams. Iemesls – liels risks, atbildība, pārslodze un mazs atalgojums. Primārajā veselības aprūpē izveidotām ģimenes ārstu un citu speciālistu praksēm piešķirts pašnodarbinātu personu statuss, tāpat kā individuāli strādājošām šuvējām, frizierēm vai meža cirtējiem. Daudzviet lauku pagastos nav sava ģimenes ārsta, speciālists un aprūpe cilvēkiem nav sasniedzama. Tas kļūst bīstami ikvienam iedzīvotājam.
Katru gadu no valsts un pašvaldību medicīnas iestādēm pieci procenti mediķu pāriet darbā uz privātstruktūrām, ar medicīnu nesaistītās nozarēs, dodas strādāt uz ārzemēm. Medicīnas augstskolās vairs nav īpaša konkursa, medicīnas skolas nespēj komplektēt audzēkņu vietas.
Baltmaizes cena
Pērkot veikalā maizi, pienu vai kurpes, preces cenā pakalpojuma sniedzējs un ražotājs ir iekļāvis izdevumus sava uzņēmuma uzturēšanai, amortizācijai, attīstībai un arī darbinieku algām atbilstoši viņu izglītībai, kvalifikācijai un ieguldītam darbam. Mediķu sniegto pakalpojumu pērk valsts par nodokļos iekasēto naudu. Jau desmit gadu ārstniecisko pakalpojumu cena nav veidota tā, lai pakalpojuma sniedzējs varētu segt arvien pieaugošos uzturēšanas izdevumus kaut vai ikgadējās inflācijas apmērā.
Tā vien šķiet, ka valsts mērķis ir iegādāties vairāk kvalitatīvu ārstniecības pakalpojumu par arvien zemākām cenām, nedomājot par sekām. Būs jaunas vēlēšanas, būs jauna valdība… Taču, lai pakalpojumu cenu nodrošinātu atbilstoši pašizmaksai, no 2003. līdz 2006. gadam papildus pakalpojumu apmaksai nepieciešami ne mazāk kā 25,7 miljoni latu katru gadu.
Ir tādas tiesības
Medicīnas pakalpojumu sniedzēju likumīgās tiesības ir pārdot pakalpojumu par tādu cenu, cik tas patiešām maksā. Slimokasu pienākums ir šos pakalpojumus pirkt, bet valdībai ir jāatvēl šim nolūkam nauda. Veselības aprūpe valstī jāatzīst par prioritāru nozari, jo tā var būt vajadzīga ikvienam visa mūža garumā. Diemžēl līdz šim tā neviens no valdības sastāviem nav uzskatījis. Tāpēc šīs mediķu streika prasības jāsaprot un jāatbalsta sabiedrībai. Katram cilvēkam jāpieprasa garantētas tiesības uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.
***
Fakti
Atalgojums ārstam – no 100 līdz 130 latiem mēnesī, sertificētai medmāsai – no 70 līdz 90 latiem.
Streikā 20. jūnijā piedalījās 5430 medicīnas darbinieku, sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību bija aizņemti 4340 mediķi.
Veselības aprūpes budžetam Latvijā izmanto 3,4% no iekšzemes kopprodukta, Lietuvā – 4,8%, Igaunijā – 6,2%, ES valstīs – 7 – 9%.
