Kolektīvā medību sezona atklāta jau pirms mēneša. «Bauskas Dzīvei» vakar, 5. novembrī, bija iespēja piedalīties mednieku kolektīva «Bauskas ozoli» medībās.
Kolektīvā medību sezona atklāta jau pirms mēneša. “Bauskas Dzīvei” vakar, 5. novembrī, bija iespēja piedalīties mednieku kolektīva “Bauskas ozoli” medībās.
Mednieku kopējā bilance pēc svētdienas medībām – viena briežu govs, divas stirnas, piecas lapsas un viens garausis.
Noteikumi un dokumenti
Medību garšu sajust svētdien bija ieradušies pārdesmit vīru. Daļa jau bija paguvusi medībās piedalīties arī iepriekšējā dienā, taču tas neatturēja uz medībām doties arī nākamajā dienā. Jau ierasts, ka uz kolektīvajām medībām pulcējas sestdienās un svētdienās, teic Zemgales virsmežniecības virsmežziņa vietnieks Guntars Vāvers, kurš ir arī mednieku kolektīva “Bauskas ozoli” vadītājs. Šoreiz pēc trofejām kopā ar “Bauskas ozoliem” devās arī mednieki no citiem kolektīviem. Tā esot medniekiem ierasta prakse.
Pirms došanās uz medībām vispirms notiek iepazīšanās ar medību noteikumiem, pēc tam tiek pārbaudīti arī dokumenti. Medniekam līdzi jābūt mednieka apliecībai, ieroču atļaujai, sezonas kartei, tiek vētīti arī apliecību derīguma termiņi. Šajā reizē dokumentu pārbaude bija uzticēta Zemgales virsmežniecības Bauskas mežniecības mežsargam Vairim Stūrim.
Nolemts doties uz Leišmali Gailīšu pagastā, kur mežā jau iepriekš izzināts par aļņu atrašanos. Pirms tam gan G. Vāvers medniekiem uzsver, ka aizliegts šaut pa mežacūku mātēm. Jātēmē pa skaidri redzamu mērķi. Sods par nošautu mātīti – 50 latu, teic G. Vāvers. Jādomā par populācijas saglabāšanu un izplatību, tāpēc sivēnu un kuiļu nošaušana ir pieļaujama, bet mātīšu – ne. Tāpat arī medību kolektīva vadītājs atgādināja, ka Pārtikas un veterinārais dienests par nošautām lapsām un jenotsuņiem maksājot medniekiem septiņus latus, vajagot tikai šos kažokzvērus nogādāt rajona veterinārajā pārvaldē.
Mastā stāv divas stundas
Pietuvojoties mežam, gaisa temperatūra sasniegusi mīnus astoņus grādus. Sniegā redzamas dzīvnieku pēdas, kas liecina, ka medījums tomēr gaidāms. Šīs medības notiek ar dzinējiem, taču tiem gan nepiebiedrojos, kopā ar mednieku ieņemu vietu mastā. Mednieku stāvvietas visur ir iezīmētas, izcirstas šauras stidziņas, tā sauktās vārnu kājas. Mednieki mastā novietojas ik pēc 30 – 50 metriem. Taču nav zināms, kuram meža zvērs pagadīsies pa šāvienam. Tā ir laimes spēle. Mastā var nostāvēt arī visu sezonu un neieraudzīt nevienu zvēru, teic “Bauskas ozolu” biedrs Edgars Piķelis.
Sākam gaidīt. Svarīgi ieklausīties katrā skaņā un dažbrīd sastingt kā ledusgabalam, lai dzīvnieks nepamanītu uz to vērstu stobru. Mednieki zina stāstīt, ka apģērba krāsai šajā reizē nav izšķirošas nozīmes, dzīvnieks visu redz pelēkos toņos, tam ir attīstītas citas maņas – dzirde un oža. Stāvam jau stundu pusotru, bet nekādas kustības. Tuvējo māju suņu rejas vien atnāk līdz šai vietai, taču dzinējus vēl nedzird. Mazliet paironizēju, ka sieviete medībās tāpat kā uz kuģa nes nelaimi un te vēl ilgi neviens meža zvērs nerādīsies. Tāpat nodomāju – kāda gan bauda nekustīgam stundām stāvēt un tad pēkšņi reaģēt un trāpīt mērķī? Ja nopūdelējas, tad pārējie vēl pavelk uz zoba.
Vajagot izlādēt emocijas
Aptaujājot medniekus, katrs no viņiem meklē racionālu skaidrojumu, attaisnojumu, kādēļ dodas uz medībām. Viens saka: ikdienā es vadu uzņēmumu, man ir stress, vajag izlādēt emocijas. Cits attaisnojas, ka tas ir viņa vienīgais atpūtas veids. Neapšaubāmi, medības ir sava veida rituāls. Vispirms vīri sabrauc, parasti arī sadzer, dala ieguvumu, un diena beidzas ar kopīgu tusiņu.
Pēc nostāvētas pusotras stundas mežā kāds no vīriem iebļāvās: “Nešaut aļņu govi!” Mednieki sazinās gan ar rācijām, gan ar mobilajiem telefoniem. Pēc paziņojuma atkal iestājās klusums, turpinājās zvēru gaidīšana. Pēc divām stundām krūmos kaut kas sakustējās, parādījās mazs stirnēns, uz kuru mednieks nekavējoties divreiz izšāva. Dzīvnieks turpināja savu skrējienu, bet sekotājs mēģināja to panākt. Pēc pēdām un asinīm nogājis pārsimt metru, mednieks atgriezās, ļaujot suņiem meklēt medījumu. Tajā pašā mastā medniekam izdevās nobliezt vien kādu pelēko garausi.
***
Uzziņai
– Aļņus atļauts medīt līdz 15. decembrim, staltbriežu buļļus – līdz 31. janvārim, teļus un govis – līdz 31. decembrim, stirnas – līdz 30. novembrim, mežacūkas – līdz 31. janvārim, bebrus, lūšus un vilkus – līdz 31. martam.
– Nelimitēto zvēru medībām paredzēti šādi termiņi: pelēkajiem un baltajiem zaķiem – līdz 31. janvārim, meža caunām, akmens caunām, seskiem, ondatrām – līdz 31. martam, āpšiem – līdz 31. decembrim. Lapsas, Amerikas ūdeles, jenotus, klaiņojošus suņus un kaķus var medīt visu gadu.
