Šopavasar rajonā konstatēts neparasti daudz trakumsērgas gadījumu. Ne viens vien akmens tādēļ ticis mests mednieku «dārziņā».
Šopavasar rajonā konstatēts neparasti daudz trakumsērgas gadījumu. Ne viens vien akmens tādēļ ticis mests mednieku «dārziņā».
Taču Ceraukstes mednieku kolektīva vadītājs JĀNIS AKMENTIŅŠ uzsver, ka mednieki lielākoties ir tikai trakumsērgas «ugunsdzēsēji».
Lai mednieks varētu pāriet zemes gabalam, ar tā īpašnieku jāslēdz līgums. Attieksme ir dažāda – viens saimnieks ir ar mieru noslēgt līgumu uz gadu, cits – kaut vai līdz 3000. gadam.
Ko saimnieks zaudēs, ja ļaus medniekiem divreiz gadā «izķemmēt» krūmājus uz viņa zemes? Mednieki ir ieinteresēti meža «kaitēkļu» – klaiņojošu suņu, kaķu un lapsu – izšaušanā. Šķiet, daudzi cilvēki joprojām neizprot trakumsērgas bīstamību, kā arī to, ka meža dzīvniekiem īpašumu robežas neko nenozīmē. Var tikai minēt, kādēļ atsevišķos gadījumos zemes īpašnieks nelaiž medniekus savā teritorijā. Ir bijuši fakti, kas liek domāt, ka saimnieks tādējādi nodrošina iespēju īpašumā nelegāli medīt.
Trakumsērgas izplatībā galvenokārt vainojamas lapsas, kuru pēdējos gados savairojies īpaši daudz. Uzskatu, ka dzīvnieku saslimšana ar trakumsērgu lielā mērā atkarīga no lapsu pārapdzīvotības. Ceraukstes pusē kārtīgu mežu tikpat kā nav, bet ir krūmāji, birzītes. Tur lapsām ir ideāli dzīves apstākļi. Kaut vai Ceraukstītes upes piekrastē, vecajā Bauskas lidlaukā, arī izcirsto mežu platībās.
Medniekiem pārmet, ka par maz šaujot klaiņojošus suņus. Tiesa, ziemā mežā atrodamas neskaitāmas suņu pēdas. Mēs drīkstam šaut suņus, kas brīvi klīst tālāk par 200 metriem no mājām. Bet kā medniekam rīkoties, ja suns vēl atrodas privātīpašumā?
Es ļoti ceru uz zemes īpašnieku izpratni un pretimnākšanu, slēdzot līgumus ar mednieku kolektīviem par medībām konkrētās platībās.
