No visa Eiropas Savienībā pārdotā medus 85 procenti ir galda medus, kuru izmanto mājās svaigā veidā, arī kā saldinātāju vārītos vai ceptos ēdienos vai dzērienos.
No visa Eiropas Savienībā (ES) pārdotā medus 85 procenti ir galda medus, kuru izmanto mājās svaigā veidā, arī kā saldinātāju vārītos vai ceptos ēdienos vai dzērienos.
ES ir fasēšanas firmas, kas ar savu preču zīmi gatavas iesaiņot jebkādu medu, kaut vai importētu no Argentīnas, Ķīnas un Meksikas, kurš ir tik lēts, ka labāk būt medus pārdevējam, nevis biškopim – ievestais maksā vienu līdz divus latus kilogramā.
Biškopji apvienojušies arī medus fasēšanas kooperatīvos, kuri iepērk vietējo medu par pusotras līdz divas reizes zemāku cenu, lai fasētu ar savas firmas zīmi. Bet tā kā importa medus ir vēl tikpat reižu lētāks, tad šie kooperatīvi bieži nespēj noturēties pretī iespējai nopelnīt uz ievestā medus rēķina. Tieši šī iemesla dēļ ES Ministru padome nolēma Medus direktīvu papildināt ar prasī- bu norādīt medus izcelsmi.
Lai būtu iespēja salīdzināt ar mūsu biškopju piedāvāto medu burciņās, īpaši uzmanīgi salīdzināsim medus pārdošanas cenu ES biškopjiem, kuri paši realizē produkciju. Viņiem ir medus apstrādes un saiņošanas iekārtas, un viņi pārdod tikai savu produkciju. Visvairāk par kilogramu medus maksā Vācijā un Austri- jā – 8 eiro (Ls 4,50), vismazāk – Portugālē un Spānijā – 3,60 eiro (Ls 2). Vidēji ES medus maksā 5,48 eiro (Ls 3). Latvijā biškopji produkciju realizē tieši tirgos – Rīgas Centrāltirgū viena kilograma medus vidējā cena ir 3,50 lati.
Tomēr arī rūpnieciskā ražošanā izmanto medu. 15 procentu no visa medus daudzuma aiziet maizes cepšanā, konditorejā, farmaceitiskā un kosmētiskā rūpniecībā, kā arī tabakas sektorā, jo cukura aizstājēji un citi saldinātāji nespēj aizvietot medus īpašo garšu.
Sagatavojis Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs (ESIC)
