Latvijas pagastu apvienība sapulcē Aizkraukles rajona Skrīveros 11. augustā pieņēma rezolūcijas par infrastruktūras krīzes nepieļaušanu laukos un par administratīvi teritoriālās reformas veicināšanu ar ekonomiskām metodēm.
Latvijas pagastu apvienība (LPA) sapulcē Aizkraukles rajona Skrīveros 11. augustā pieņēma rezolūcijas par infrastruktūras krīzes nepieļaušanu laukos un par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) veicināšanu ar ekonomiskām metodēm.
Tā informē ziņu aģentūra LETA. Pagastu pašvaldību vadītāji tiek sasaukti reizi gadā, teikts LPA nolikumā. Šoreiz no 441 pagasta sapulcē bija pārstāvēti apmēram 227.
Sūdzēs valdību Eiropas institūcijās
Rezolūcijā par infrastruktūras krīzes nepieļaušanu laukos pagastu priekšsēži sola ar sūdzībām vērsties Eiropas Komisijā un Eiropas Savienības (ES) Reģionu komitejā, ja valdība šiem jautājumiem nepievērsīsies.
Dokumentā Ministru kabinetam izteikts aicinājums nepieļaut lauku infrastruktūras krīzi un nekavējoties atgriezties pie infrastruktūras attīstības finansējuma jautājuma risināšanas.
Vēl rezolūcijā minēts, ka vietvaru finansēšanas sistēma nenodrošina pagastiem un pilsētām pietiekamus ieņēmumus, turklāt projektus un attīstības ieceres kavē pārāk mazais ikgadējais pašvaldību aizņēmumu un galvojuma limits.
Gatavojoties 2007. – 2013. gada programmēšanas periodam, reģionālās attīstības jautājumi nodoti nozaru ministrijām. Plānojot ES strukturālo fondu izlietojumu, atbildība par lauku infrastruktūras attīstību pārlikta uz ES finansēto Lauku attīstības programmu. Tajā lauku infrastruktūras finansējums samazināts līdz minimumam, teikts sapulces koleģiālajā lēmumā.
Prasa palielināt atbalstu
Savukārt rezolūcijā, ka ATR jāveicina ar ekonomiskām metodēm, LPA prasa katru gadu garantēt pārmaiņu atbalstam vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta. Turklāt nodrošināt jaunajiem novadiem savu ieņēmumu bāzi, kas būtu pamats to attīstībai.
Pašlaik paredzēts, ka apvienošanās projektu izstrādei pašvaldību grupa var saņemt 4000 latu, bet jaunie novadi par katru tajos ietilpstošo vietvaru var saņemt vienreizēju mērķdotāciju 100 000 latu apjomā infrastruktūras attīstībai. Tādējādi novads, kurā apvienojas četri pagasti, varēs pretendēt uz valsts mērķdotāciju 400 000 latu apjomā. Taču ar šo summu pietiek tikai administratīvo jautājumu sakārtošanai, aģentūrai BNS sacīja LPA priekšsēdis Gunārs Laicāns.
Dokumentā teikts, ka reforma veicama, balstoties uz brīvprātīgu izvēli. Vajadzīgs izveidot vēlētas reģionu pašvaldības, kuru finanses un kompetence būtu stingri nodalītas no vietējo varu līdzekļiem un pilnvaru apjoma.
LPA valdes loceklis Gailīšu pagasta padomes vadītājs Valdis Veips teic: “Grūti pateikt, vai pieņemtās rezolūcijas mainīs valdības līdzšinējo attieksmi pret laukiem. Mēs mēģinām to panākt. Jāteic, ka Latvijas Pašvaldību savienība, kurā ietilpst pagastu apvienība, katru gadu ir kaut ko sasniegusi. Pašlaik organizācijā strādā komitejas, kurās piedalās arī ministriju pārstāvji. Viņi ieklausās un respektē mūsu viedokļus.”
Infrastruktūrai vajadzīgas investīcijas
“Pašlaik pie varas esošā valdība ilgi vairs nepastāvēs, drīz nāks jaunā. Taču kaut kas jādara. Starppašvaldību ceļi, piemēram, Stelpe–Iecava, ir ļoti sliktā kārtībā. Ceļiem, ūdenssistēmām u. c. infrastruktūrai noteikti vajadzīgas investīcijas,” saka Stelpes pagasta padomes priekšsēdis Elmārs Jukonis. Savukārt Skaistkalnes pašvaldības vadītājs Jānis Kalniņš ir skeptiski noskaņots. Viņš nedomā, ka kaut kas īpaši mainīsies, bet jādara ir. Pašvaldībām nozīmīgi, lai līdz ar jaunām funkcijām nāktu arī finansējums to realizācijai, uzsver vadītājs.
Sapulcē nobalsoja arī par aicinājumu politiskajām partijām līdz 9. Saeimas vēlēšanām atbildēt uz deviņiem ar lauku attīstību saistītiem jautājumiem.
