Sestdien Hēlija un Andris Stepanoviči-Monkeviči saņems Iecavas novada «Gada uzņēmēju» balvu. Viņu audzētie salāti, baziliks un ķirštomāti ar SIA «Letis» zīmolu nobaudāmi Rīgas restorānos un nopērkami «Rimi» lielveikalos.
«Balva nav pašmērķis, taču es ļoti lepojos un pateicībā pieņemu to, ka cilvēki mūsu darbu novērtējuši,» «Bauskas Dzīvei» saka Hēlija, «es ļoti priecājos, ka cilvēki ēd mūsu audzēto, un gribu, lai tas izskatās skaisti gan dobē, gan veikalā.»
Pareizais vārds
Uzņēmums dibināts pirms septiņiem gadiem, bet līdz tam pāris gadus Hēlija un Andris pašu audzētos salātus pārdevuši Čiekurkalna tirgū Rīgā. Tur viņus ievērojuši šefpavāri, un Kaspars Jansons ieteicis dibināt uzņēmumu, lai «papīri kārtībā». K. Jansons ir Hēlijas «guru», un tā bijusi «necerēta laime, ka viņš kļuva par mūsu klientu». No viņa aizgūta aizraušanās ar svaigu un gardu ēdienu. Kādreiz saimniecei pašai paticis gatavot ēst un salāti ļoti garšojuši vienmēr.
Uzņēmuma nosaukums izvēlēts radošā procesā, aptaujājot draugus un lietpratējus. Hēlija vērtējusi arī variantu «Cēzars», taču salātu nosaukums angliski «lettuce», izrunāts «letis», bijis īss, nepārprotams, bez garumzīmēm un mīkstinājumiem. Tas būtu piemēroti arī eksporta zīmolam, un pluss ir nosaukuma asociācija ar Latvijas vārdu vairākās svešvalodās.
«Letis» dobēs izaudzēto siltajā sezonā var nogaršot restorānos «Vairāk saules», «Bibliotēka», «Kolonāde», «Muusu», «Riviera» un citos, nopirkt veikalos «Rimi» un «IDille». Hēlija pati ir «lapu grauzējs», kam garšo viss zaļais, vasarā viņa salātus un baziliku ēdot ik pēc pāris dienām ar eļļu un citronu sulu. Audzētāja sauc tik dažādus salātu veidus, ka var apmulst, taču pilnīgi skaidrs – viss ir svaigs, smaržīgs un ļoti gards.
Sirds darbs
Uzņēmums pirmajos gados audzis pat par 100%, bet tagad rit regulārs 5 – 7% kāpums gadā. Vairākums klientu firmu «Letis» atrod paši. «Visi klienti ir ļoti ieinteresēti,» saka Hēlija. Stepanoviči-Monkeviči iesnieguši dažus Eiropas fondu projektus, bet ne visi atbalstīti. Ar fondu līdzekļiem iegādāts traktors, dobju veidojamais agregāts un arkls. Nauda ir svarīga, lai augtu, ar to vieglāk dzīvot, tomēr svarīgākais ir darīt to, kas patīk, darīt «savu sirds darbu», pārliecināta zemniece.
Hēlijai raksturīgi neuztraukties par sarežģījumiem, bet meklēt risinājumu. Šovasar salātlapas nesegtajās platībās «salupatoja» krusa – salātu audzētāju lielākais bieds. Tomēr kopā ar darbu vadītāju izdomāts, kā nesacaurumotās lapas iejaukt salātu mikslī. Tas ļāva mazināt zaudējumus. Paveicies, ka palikuši veseli salātu viduči, no kuriem auga jaunas galviņas. Cietušos augus papildus «pabarojuši» ar mēslojumu.
Tieši no lauka
Sezonas laikā saimnieki darba stundas neskaita, jo jāpārrauga darbinieki, jāapkopj stādījumi, jāsagatavo produkcija klientiem, jāizraksta pavadzīmes. «Tieši no lauka – svaigs un tīrs – ir mūsu specifika,» uzsver dārzniece.
Sezonas strādnieki te ir no marta līdz oktobrim un lielāka grupa no maija līdz septembrim, šogad kopskaitā bija 24. Hēlija līdz ar pamatkomandu uzteic uzcītīgos skolēnus. Savukārt konkurenti iecavniekiem neļauj ieslīgt pašapmierinātībā, bet rast jaunus ceļus. Audzētājiem palīdzot arī mode – pašlaik cilvēki daudz vairāk ēd zaļumus nekā pirms gadiem desmit. Tas saimnieci priecējot, jo ir veselīgi. Pie zaļumu letēm tirgū un lielveikalā tagad nereti ir pircēju drūzma.
«Nejūtos nekāda baigā uzņēmēja, šķiet jocīgi, ka man lūdz padomu,» atzīstas Hēlija, «varbūt pēc gadiem, kad vairs neaudzēšu neko, būšu konsultante, bet tagad vēl pati esmu aktīvā izpētes procesā. Skolā ķīmiju nemācījos, agronomiju apgūstu darba procesā. Bez darbinieku komandas, draugiem un domubiedriem mēs tik tālu nebūtu tikuši.»
Ļauties tam, kas notiek
Šogad sākuši strādāt jaunajās ražošanas telpās, kur būs ērti strādniekiem un vieta jaunām iekārtām, lai paplašinātu produktu sortimentu. Plānots paplašināt audzējamās platības. Tās pašlaik nesegtas ir 2,5 ha un siltumnīcās 0,7 ha, piebilst Andris.
Aizraušanās ar zaļā ēdamā ražošanu savedusi Hēliju kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem. «Tas, ko daru, ir mans. Man būtu grūti audzēt kartupeļus vai burkānus, kopt lopus… Tas man nācis kā zīme no augšas, un aina ar krāsainām salātu rindām, ko kādreiz iztēlojos, ir materializējusies. Es jūtu, ka mūsu darbs ir svētīts, to darām ar cieņu un mīlestību. Man ir liela meita Estere Tīna un septiņgadīgs puisītis «Letis»,» smejas dārzkope, «vajag ļauties, tam, kas notiek, un noticēt zīmēm, kas tevi virza vai aptur īstajā brīdī, jo viss ir tikai uz labu.»
UZZIŅAI
Šogad Iecavas novadā uzņēmumu apbalvošanas sarīkojums notiks kultūras namā sestdien, 2. decembrī.
Apbalvos «Gada uzņēmēju», «Gada zemnieku», «Gada pakalpojumu sniedzēju», «Gada drosminieku uzņēmējdarbībā».
Konkursam saņemti 18 pieteikumi.
Avots: iecava.lv.
Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
